Viņa norādīja, ka vēl atlicis iegūt formālu karalienes Elizabetes II akceptu un izstāšanās process notiks atbilstoši grafikam.
“Pagājušajā vakarā likumprojekts par 50. pantu veiksmīgi izgājis apstiprināšanu abās palātās. Tuvākajās dienās tas tiks iesniegts karaliskajam apstiprinājumam, līdz ar to mēs arvien darbojamies saskaņā ar grafiku, ko es paziņoju pirms sešiem mēnešiem,” uzsvēra Meja.
“Es atgriezīšos parlamentā līdz šī mēneša beigām, lai paziņotu, ka ir oficiāli iedarbināts 50. pants un mēs esam sākuši procesu, kurā Apvienotā Karaliste atstās Eiropas Savienību,” sacīja Meja.
“Šis būs izšķirošs brīdis visai mūsu valstij, jo mēs sākam veidot jaunas attiecības ar Eiropu un jaunu lomu mums pašiem pasaulē. Mēs būsim spēcīga, pati sevi pārvaldoša, globāla Lielbritānija, kura atkal kontrolēs savas robežas un likumus,” uzrunā parlamentam uzsvēra Meja.
“Un mēs izmantosim šo iespēju brīdi, lai veidotu spēcīgāku ekonomiku un taisnīgāku sabiedrību. Mums būs iespējas panākt labāku vienošanos Lielbritānijai pasaulē, un labāku vienošanos vienkāršajiem cilvēkiem pašmājās. Jaunās attiecības ar Eiropas Savienību, kuras mēs centīsimies panākt, strādās visai Apvienotajai Karalistei,” norādīja premjerministre.
Šis paziņojums, nenoliedzami, īpaši ir bijis vērsts pret Skotijas pirmo ministri Nikolu Stērdženu, kura pirmdien paziņoja par apņemšanos sarīkot vēl vienu Skotijas neatkarības referendumu.
Meja norādīja, ka šis noteikti nav īstais brīdis lai spēlētu politiku un radītu vēl lielāku neskaidrību, bet gan brīdis, lai savestu valsti atkal kopā, cienot britu tautas pausto viedokli un kopīgi veidojot labāku valsti.
Taču pavisam neilgi pēc Nikolas Stērdženas paziņojuma par neatkarības referenduma ierosināšanu, par kuru vietējais parlaments, starp citu, izlēmis balsot nākamtrešdien, arī Ziemeļīrijas lielākās republikāņu partijas “Sinn Fein” jaunā līdere Mišela O’Nīla paziņojusi, ka būtu nepieciešams rīkot referendumu arī par Ziemeļīrijas apvienošanos ar Īrijas Republiku.
“Kā mēs jau vairākkārt esam teikuši, “Brexit” būs traģēdija ekonomikai un Īrijas iedzīvotājiem. Tieši tāpēc mums kļūst aktuālāka nepieciešamība sarīkot referendumu par Īrijas vienotību un tam jānotiek pēc iespējas ātrāk. Neatkarības referenduma rosināšana mūsu partijai nav nekas jauns, un mēs uz to uzstājām jau Lielās piektdienas līgumā,” sacīja O’Nīla.
“Tieši tāpēc ir svarīgi, ņemot vērā “Brexit” ietekmi uz šīs salas iedzīvotājiem, cik vien ātri iespējams virzīties uz Īrijas vienotības referendumu,” uzsvēra viņa.
Līdzīgi kā Skotijā, arī Ziemeļīrijas iedzīvotāji pārliecinoši nobalsoja par palikšanu Eiropas Savienībā. Ziemeļīrija arī varētu būt lielākā zaudētāja, Lielbritānijai pametot Eiropas Savienību, jo pastāv iespēja, ka tiktu atjaunota robeža ar Īriju. Pagājušajā gadā veiktās sabiedriskās domas aptaujas gan liecina, ka tikai 22% Ziemeļīrijas iedzīvotāju atbalstītu vienotu Īriju, jo 63% vēlētos provinces palikšanu Apvienotās Karalistes sastāvā.
Tikmēr arī Eiropas Savienība komentējusi Lielbritānijā notiekošo un Skotijas plānus sarīkot vēl vienu neatkarības referendumu. Eiropas Komisija runasvīrs Margaritis Shins paziņojis - ja Skotija atdalītos no Apvienotās karalistes, tai nebūtu garantēta automātiska piekļuve Eiropas Savienībai, jo būtu jāiziet standarta pieteikšanās procedūra. Vienlaicīgi Shins uzsvēris, ka komisija negatavojas komentēt atsevišķu dalībvalstu iekšējās juridiskās lietas un konstitucionālo kārtību.
Jau vēstīts, ka pirmdien Lordu palāta atkārtoti apstiprināja "Brexit" likumprojektu. Pirms tam apakšpalāta – Pārstāvju palāta, kur Mejas konservatīvajiem ir vairākums, to atbalstījusi. Bet augšpalāta – Lordu palāta – pieprasījusi „Brexit" likumprojekta divus grozījumus. Viens paredzēja garantēt Lielbritānijā dzīvojošo Eiropas Savienības pilsoņu tiesības, bet otrs – ka galīgo izstāšanās līgumu apstiprina arī parlaments.
Pēc šiem grozījumiem Pārstāvju palāta apstiprinājusi šo likumu, taču noraidīja divus Lordu palātas atbalstītos labojumus likumā. Līdz ar to likumprojekta galīgajam apstiprinājumam atkal bija nepieciešams Lordu palātas atbalsts bez abiem labojumiem.
Pērn, jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Bet 24. janvārī Apvienotās Karalistes Augstākā tiesa nolēma, ka valdība nevar iniciēt valsts izstāšanos no ES bez parlamenta piekrišanas.
