Lielbritānijas parlaments likumprojektu par pilnvaru došanu valdībai oficiāli sākt izstāšanās sarunas sāka skatīt jau pirms vairāk nekā mēneša. Apakšpalāta – Pārstāvju palāta, kur Mejas konservatīvajiem ir vairākums, to atbalstījusi. Bet augšpalāta – Lordu palāta – pieprasījusi „Brexit" likumprojekta divus grozījumus. Viens paredzēja garantēt Lielbritānijā dzīvojošo Eiropas Savienības pilsoņu tiesības, bet otrs – ka galīgo izstāšanās līgumu apstiprina arī parlaments.
Pēc šiem grozījumiem Pārstāvju palāta apstiprinājusi šo likumu, taču noraidīja divus Lordu palātas atbalstītos labojumus likumā. Līdz ar to likumprojekta galīgajam apstiprinājumam bija nepieciešams Lordu palātas atbalsts.
Likumprojekta sūtīšana no vienas palātas uz otru varēja aizkavēt likuma pieņemšanu.
Taču Lordu palāta piekāpās, abi labojumi pirmdien tika noraidīti, un abu parlamenta palātu atbalsts tagad paver ceļu Mejai jau šonedēļ Briselei oficiāli iesniegt izstāšanās pieteikumu un iedarbināt Lisabonas līguma 50.pantu, sākot divu gadu izstāšanās procesu.
Meja vēlas sākt oficiālo izstāšanās procesu līdz 31.martam. Viņa vairākkārt ir paudusi pārliecību, ka šo sarežģīto vienošanos būs iespējams panākt Lisabonas līgumā atvēlēto divu gadu laikā, jo tas ir abu pušu interesēs.
Tikmēr Skotijas pirmā ministre Nikola Stērdžena sākusi cīņu par to, lai sarīkotu vēl vienu referendumu par Skotijas neatkarību no Lielbritānijas. Stērdžena paziņojusi, ka vēlas sarīkot šādu balsojumu pirms "Brexit" sarunu iespējamā noslēguma 2019. gada pavasarī. Taču vēl nav zināms, vai Londona to atļaus rīkot.
Jau ziņots, ka pērn, jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).
Tomēr 24. janvārī Apvienotās Karalistes Augstākā tiesa nolēma, ka valdība nevar iniciēt valsts izstāšanos no ES bez parlamenta piekrišanas.
