Karadarbības zīmes joprojām nes arī gājēju tilts. Tas stiepjas pāri Siverskijdonecas upei un savieno Izjumas abas puses. 

Pār to no dārziņa uz mājām LTV viesošanās laikā devās Jurijs un Olha. Olha pauda: “Divi spaiņi ar maisiem, divi kāposti, burkāniņi. Mums savs dārziņš, bet viņiem nav. Tādēļ man brāļa ģimenei izpalīdzam. Un viņi mums arī kaut ko atved. Dalās ar mums. Tā arī dzīvojam. (..) Laukumā tur piecstāvu māja. Bet tur nav ne elektrības, ne ēst var sagatavot, ne gāzes, nekā. Bet krāsniņa mums vismaz ir. Ar malku vismaz, ko var. Staigājām un zariņus vācam un vācam. Tāpēc tādas rokas. Tā arī dzīvojam. (..) Protams, priecīgi, ka [Ukrainas armija atnāca]. Visi smaida, visi pastaigājas. Citādi sēdējām kaktos, un domājām, ko var, ko nevar.”

Pa kāpnēm, atstājot divas sliedes augšup uz Otrā pasaules kara memoriālu Izjumā, braukusi smagā tehnika. Šis kalns ir stratēģiski svarīga vieta, kā arī tas ir ar vēsturisku nozīmi. 

Karadarbībā Izjumā cietušas ļoti senas kultūrvēsturiskās vērtības.

Pēc Izjumas atbrīvošanas atklājies, ka apšaudēs cietušas senas statujas, sauktas kā “Polovciešu akmens sievietes”. Datētas ap 9. līdz 13.gadsimtu. Vienu no tām iznīcinājis gandrīz tiešs lādiņa trāpījums. Ukraina paziņoja, ka to izdarīja iebrūkošais Krievijas karaspēks. 

Izjumas atbrīvošanas laikā tika iznīcinātas daudzas Krievijas bruņutehnikas vienības. Harkivas apgabalā LTV uzdūrās krievu bruņutehnikas “kapsētai” dubļainā laukā. Gaiss tur bija piepildīts ar degvielas un smērvielu sajaukuma smārdu. 

Dodoties tālāk LTV ieradās arī kādā mājā, kurā aizvadītajos mēnešos mitinājušies Krievijas karavīri. Iekštelpās bija liela nekārtība, bijušo mājas saimnieku lietas visur izsvaidītas. Apkārt mētājās Krievijas armijas pārtikas pakas un cigarešu paciņas ar Krievijas akcīzes markām – Krievijas iebrucēju spēku simbolika. Noslēpumains zīmējums ar velnu un elles katlu ar uzrakstu “mēs par mieru”. Atstāts uzpūsts uzraksts – “Mums vajadzīga visa pasaule, bet var arī vairāk”. 

Aiz Krievijas Izjumā palicis daudz rētu, kuras jādziedē. 

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.

Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.