Ja tas tā tiešām ir, tad nostāda sarežģītā situāciju Vācijas kancleri Angelu Merkeli, kas pirms pāris dienām pauda līdz šim stingrāko atbalstu Junkera kandidatūrai. Savi iebildumi pret viņu esot arī Francijas prezidentam. Tikmēr pats Junkers ir paliecināts, ka augsto amatu tomēr iegūs.
Kaislības ap to, kurš būs nākamais EK prezidents pēc Žozē Manuela Barrozu, turpinās. Vācijas izdevums "Der Spiegel" raksta par interesantām detaļām nedēļas sākumā notikušajā kopienas līderu neformālajā sanāksmē Briselē, kur tika apriesti EP vēlēšanu rezultāti un jautājums par Komisijas prezidentu. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, dalībvalstīm izvēloties šo amatu tagad jāņem vērā arī vēlēšanu rezultāti, kurās uzvarēja centriski labējā Eiropas Tautas partija, kas savukārt kā savu kandidātu bija izvirzījusi Junkeru.
Kamerons viņa kandidatūrai iebilst tik ļoti, ka samitā Vācijas kancleri Angelu Merkeli brīdinājis, ka Junkera izraudzīšanās varētu tik ļoti destabilizēt viņa valdību, ka var nākties pasteidzināt referenduma rīkošanu par Lielbritānijas palikšanu vai izstāšanos no ES. Par to „Der Spiegel" ziņo atsaucoties uz anonīmiem samita „dalībniekiem pietuvinātiem avotiem".
Kamerons, runājot par Junkeru, arī esot paziņojis, ka „persona no [pagājušā gadsimta] astoņdesmitajiem gadiem nevar atrisināt nākamo piecu gadu problēmas." Britu premjers uzskata, ka Junkera uzskati ir pārāk vērsti uz ciešāku kopienas integrāciju, un Eiropas Komisijas prezidenta krēslā vēlas personu, kas būtu vairāk noskaņota uz reformām.
Lielbritānijas valdības preses dienests attiecies komentēt šos jaunumus, norādot, ka ir pāragri komentēt potenciālos kandidātus. Savukārt kāda augsta amatpersona valdībā britu raidsabiedrībai BBC paudusi, ka iepriekšminētie paziņojumi neesot kas tāds, ko varētu būt teicis Kamerons.
Tajā pašā laikā viņa nostāja nav noslēpums. Un šīs ziņas parādās pāris dienas pēc tam, kad Vācijas kanclere Merkele pēc sākotnēji atturīgiem paziņojumiem pauda līdz šim publiski stingrāko atbalstu Junkeram. Viņa piektdien paziņoja, ka sarunas notiek „tādā garā, ka Junkeram" ir jākļūst par EK prezidentu. Ja ziņas par Kamerona izteikumiem ir patiesas, tad tas Merkeli nostāda sarežģītā situācijā.
Tikmēr cits vācu izdevums- „Bild"- ziņo, ka Junkera kandidatūra ne īpaši patīk arī Francijas prezidentam Fransuā Olandam, kurš pārstāv sociālistus. Saskaņā ar anonīmiem avotiem, viņš Merkelei šonedēļ teicis, ka ES ir jānosūta signāls Francijas vēlētājiem pēc tam, ka tur uzvarēja galēji labējā, eiroskpetiskā Marinas Lepēnas partija „Nacionālā fronte." Olands esot uzstājis, ka ir nepieciešams likt uzsvaru uz vērienīgām investīciju programmām, un galdā licis sava bijušā finanšu ministra Pjēra Moskovisi vārdu.
Savukārt pats Junkers ir „pārliecināts", ka EK prezidenta amatu tomēr iegūs. Par to viņš paziņoja intervijā šim pašam laikrakstam „Bild". Junkers apgalvoja, ka „Eiropadomē viņu atbalsta lielākais vairums valstu līderu" gan no centriski labējām, gan sociālistu partijām. Viņš paziņoja, ka nākamajās trīs līdz četrās nedēļās iegūšot arī pārējo atbalstu.
