Ietekmīgais izdevums ziņo, ka paša NATO samita nozīmīgums pēc Lielbritānijas iedzīvotāju paustās vēlmes izstāties no ES ir kļuvis vēl lielāks, nekā iepriekš paredzēts. Tas tāpēc, ka tagad alianses dalībvalstīm ir jānosūta vēl spēcīgāks signāls par savu vienotību un spēku, lai tādējādi vēl vairāk stiprinātu NATO atturēšanas potenciālu Krievijas priekšā.
Jau iepriekš paziņotajiem plāniem par četru NATO bataljonu izvietošanu Polijā un Baltijas valstīs ir jākalpo par skaidru NATO atbildi uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.
„Financial Times” arī norāda, ka pašreizējā situācijā liela uzmanība tiks pievērsta arī britu premjeram Deividam Kameronam, kuram tagad būs jādemonstrē sava apņemšanās arī turpmāk sniegt milzīgu ieguldījumu Rietumu pasaules aizsardzības spēju vairošanā.
Tikmēr Polija ieviesusi mēnesi ilgu pagaidu robežkontroli, tādējādi pastiprinot valsts drošību pirms šonedēļ gaidāmā NATO samita Varšavā un vēlāk mēneša otrajā pusē plānotajām Pasaules jaunatnes dienām Krakovā. Tikmēr ārvalstu eksperti norāda, ka pašā NATO samitā aliansei ir nepieciešams nosūtīt skaidrus signālus par alianses vienotību un spēku.
Pagaidu robežkontroles ieviešana pirms ievērojamiem starptautiskiem pasākumiem - tādiem, kā šīs nedēļas otrajā pusē plānotais NATO samits, - ir ierasta prakse. Taču ieceļotājiem Polijā tie nozīmē iespējamas papildu neērtības.
Kā ziņo Polijas prese, robežkontrole ieviesta uz Polijas robežas ar Čehiju, Vāciju, Lietuvu un Slovākiju, kā arī visās Polijas ostās un lidostās.
Kopumā mobilās robežkontroles punkti tiks izvietoti 285 vietās. Kā ziņo izdevums „Rzeczpospolita”, pārbaudes notiks izlases veidā un tās tiks veiktas, balstoties uz informāciju, ko sniedz citas valstis. Robežsargi izmantos īpaši aprīkotas automašīnas, kurās pieejamas visas nepieciešamās tehnoloģijas dokumentu pārbaudēm un piekļuvei nepieciešamajām datubāzēm. Tāpat tiks pastiprināta robežkontrole arī uz Polijas robežām ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, savukārt atvieglotais robežšķērsošanas režīms Kaļiņingradas apgabala pierobežā no pirmdienas uz laiku ir atcelts.
Kā jau ziņots iepriekš, Varšavas samits kļūs par alianses vēsturē lielāko tikšanos, uz kuru būs pulcējušies vairāk nekā 2000 delegātu no visām alianses dalībvalstīm un partnervalstīm. Ņemot vērā pēdējo gadu drošības izaicinājumus ne tikai Eiropā, bet arī ārpus tās robežām, uz Varšavas samitu tiek liktas lielas cerības.
Runājot par Krieviju, jāatgādina, ka Maskava ir piekritusi tūlīt pēc Varšavas samita sarīkot arī Krievijas un NATO padomes tikšanos. Padome šogad atzīmē 15. gadadienu kopš tās izveidošanas, taču jāatgādina, ka kopš Ukrainas krīzes sākuma 2014. gadā NATO ir apturējusi visu praktisko civilo un militāro sadarbību ar Krieviju, vienlaicīgi gan paturot atvērtus politiskā dialoga un militāro kontaktu kanālus.
Tagad pēc Francijas iniciatīvas ir ierosināts sarīkot nākamo tikšanos, lai tādējādi censtos vairot uzticību abu pušu starpā. Daži komentētāji, īpaši Krievijas pusē, uzskata, ka šāds ierosinājums liecina par pārslēgšanos no konfrontācijas uz diplomātiju, jo ASV vadībā NATO esot darījusi pārāk daudz, lai Krieviju konfrontētu.
Lai arī Ziemeļatlantijas alianse konsekventi turpina uzstāt uz to, ka savu militāro spēju vairošana ir nepieciešama tikai alianses partnervalstu aizsardzības vairošanai, gan Krievijā, gan arī vairākās Eiropas valstīs eksperti un arī žurnālisti izsakās, ka šī situācija bieži atgādina jaunu auksto karu un jaunu bruņošanās cīņu.
