Krievija mērķējusi pa infrastruktūras objektiem vairākos valsts apgabalos. Hersonas apgabalā trāpīts lauksaimniecības uzņēmumam, bet Odesas apgabalā krītoša drona atlūzas izraisījušas ugunsgrēku enerģētikas objektā.
Kā skaidrojusi Ukrainas dienvidu aizsardzības spēku preses centra vadītāja Natālija Humeņuka, ienaidnieks šonakt ķēries pie kombinētas taktikas, proti, noslogojot pretgaisa aizsardzības sistēmas vispirms ar droniem, bet pēc tam raidot raķetes.
Sakarā ar Krievijas raķešu uzbrukumu Ukrainai, Polija atkal savā gaisa telpā pacēla iznīcinātājus.
Tikmēr frontē aizvadītajā diennaktī notikušas 85 sadursmes starp Ukrainas aizsardzības spēkiem un Krievijas armiju.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
