Viņš atzinīgi novērtēja Dānijas, Nīderlandes un Norvēģijas lēmumu par F-16 iznīcinātāju piegādāšanu Ukrainai, paužot cerību, ka tas notiks pēc iespējas ātrāk.
"Protams, F-16 daudz ko mainīs. Tie stiprinās Ukrainas spējas nodarīt Krievijas iebrucējiem zaudējumus. F-16 palīdzēs vēl vairāk stiprināt Ukrainas pretgaisa aizsardzības spējas. Tajā pašā laikā, manuprāt, mums tagad ir jāsaprot, ka nav vienas sudraba lodes, vienas sistēmas, kas pati par sevi būtiski mainītu situāciju kaujas laukā," atzina Stoltenbergs.
"Šis ir jautājums par daudzām un dažādām spējām, kas vienlaikus strādā kopā, kas atgrūdīs krievus atpakaļ. Mums ir jābūt gataviem ilgai un smagai cīņai," norādīja Stoltenbergs.
Par spīti šaubām par ieroču un munīcijas trūkumu Ukraina ir apņēmusies turpināt cīņu pret Krievijas iebrukumu. Šādu pārliecību trešdien Briselē pauda Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.
Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") uzskata, ka šobrīd alianses sabiedrotajiem vajadzētu mazāk šaubīties un mierīgi turpināt iesākto ceļu.
"Ir skaidrs, ka ukraiņiem šīs ieroču sistēmas ir nepieciešamas un viņi tās ļoti labi māk izmantot. Tātad, mūsu pamudinājums mūsu partneriem, kuriem ir šīs attīstītākās sistēmas, nešaubīties un sniegt to, jo ātrāk, jo labāk.
Mēs redzam, ka sistēma ir bijusi, ka atkal un atkal ir tas pats: no sākuma saka: "diez vai", tad saka: "varbūt", tad beigās piegādā. Mums vienkārši vajag strādāt pie tā, ka mēs saīsinām to šaubīšanās posmu."
Ukrainas gaisa spēki tikmēr aizvadītajā diennaktī veikuši 13 triecienus pa Krievijas armijas pozīcijām. Ukrainas Ģenerālštābs ziņo, ka triecieni veikti pa karaspēka koncentrācijas vietām. Iznīcināts viens armijas komandpunkts, munīcijas noliktava un elektroniskās karadarbības iekārta, ko izmanto bezpilota lidaparātu signāla slāpēšanai.
Uzbrukumus arvien turpina arī iebrucēji – ziņots par 14 raķešu triecieniem, kā arī dronu uzbrukumiem. Ukrainas spēkiem gan izdevies notriekt visus Krievijas raidītos "Shahed" dronus.
Krievija, turpinot agresijas karu Ukrainā, arvien vairāk lieto kasešu bumbas. Ar šādu paziņojumu klajā nākusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija, atsaucoties uz izlūkošanas datiem. Tiek izcelts, ka tieši šomēnes iebrucēju gaisa spēki biežāk izmantojuši 500 kilogramu smagas kasešbumbas. Katra satur 100 līdz 350 apakšmunīcijas vienību.
Ziņojumā teikts, ka Krievija pielāgo savu aviāciju tā, lai spētu palaist šīs kasešbumbas vairāku kilometru attālumā no mērķa, cenšoties nodarīt pēc iespējas lielāku postu Ukrainas spēku frontes pozīcijām.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
