"Eiropas valstu tieša iesaistīšanās karā pašlaik nav paredzēta. Makrona izteikumus uzreiz noraidīja citas Eiropas Savienības dalībvalstis, un var pieņemt, ka Francijas prezidentam tas drīzāk bija politisks gājiens, lai izceltos līdzās Vācijas kancleram [Olafam] Šolcam," Terrass sacīja aģentūrai BNS.
Terrass norādīja, ka līdz pagājušā gada beigām Francijas atbalsts Ukrainai bija nedaudz vairāk nekā trīs miljardi eiro, bet Vācija ir iztērējusi gandrīz 30 miljardus eiro.
"Izteikt populistiskus paziņojumus no aizmugurējās rindas, kur Francija ir bijusi pēdējos divus gadus attiecībā uz palīdzību Ukrainai, nav tas cienījamākais.
Tajā pašā laikā tas ir labi iestrādāts Makrona gājiens, lai iegrieztu bumbu, kas viņa paša administrācijai, Ārlietu ministrijai un citām valstīm pēc tam jānoķer," sacīja EP deputāts.
Viņš piebilda, ka šogad Francija sola Ukrainai palīdzību vēl trīs miljardu eiro apmērā.
"Tas nepārprotami ir zem standarta. No Francijas varētu sagaidīt nevis vārdus, bet gan konkrētu rīcību – bruņojumu, munīciju, kā arī ekonomisko palīdzību," sacīja Terrass.
EP deputāta vērtējumā, maz uzmanības pievērsts Makrona teiktajam, ka Francija neiebilst pret to, ka Eiropas Savienība pērk un sūta munīciju Ukrainai pat tad, ja šī munīcija nāk no valstīm ārpus ES.
"Ņemot vērā, ka Francija jau iepriekš ir uzsvērusi, ka mērķis ir izmantot resursus Eiropas Savienībā, šī ir svarīga pārmaiņa, kas var paātrināt militāro palīdzību Ukrainai," piebilda bijušais Igaunijas bruņoto spēku komandieris.
Runājot par rietumvalstu tiešu iesaistīšanos karadarbībā Ukrainā, pašlaik tā nešķiet reāla, atzina Terrass.
"Teorētiski katra NATO valsts var patstāvīgi izlemt, vai un kā rīkoties ar saviem spēkiem, taču praksē ir ļoti grūti noticēt, ka kāds pieņemtu šādu lēmumu bez ASV un citu sabiedroto pievienošanās," teica Terrass.
Francijas prezidents pirmdien sacīja, ka ir iespējama pat rietumvalstu karaspēka nosūtīšana cīņā pret Krievijas iebrukumu. NATO karavīru iesaistīšanos karā Ukrainā noraidījis gan NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, gan Vācija, ASV un citas alianses valstis.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
