Zelenskis preses konferencē sacīja, ka saskaņā ar Ukrainas puses aplēsēm Krievija ir zaudējusi aptuveni 180 000 kritušo un tās kopējie neatgriezeniskie zaudējumi ir tuvu pusmiljonam.
"Šajā karā ir nogalināti 31 000 Ukrainas militārpersonu. Ne 300 000, ne 150 000, ne jebkas cits, par ko melo [Krievijas diktators Vladimirs] Putins un viņa melīgās aprindas. Tomēr katrs no šiem zaudējumiem mums ir liels upuris," sacīja Zelenskis.
Viņš neatklāja, cik daudz ukraiņu karavīru ir ievainoti vai pazuduši bez vēsts, lai Krievija neuzzinātu Ukraina kopējos zaudējumus frontē.
Zelenska nosauktais karā kritušo Ukrainas karavīru skaits ievērojami atšķiras no daudzuma, kas ir minēts iepriekš. Piemēram, ASV amatpersonas pagājušajā vasarā minēja, ka frontē ir nogalināti aptuveni 70 tūkstoši Ukrainas karavīru, bet vēl 100 tūkstoši ir ievainoti. Amerikāņi lēsa, ka Krievijas dzīvā spēka zaudējumi varētu būt divas reizes lielāki.
Ukraina līdz šim nav publicējusi oficiālus skaitļus par saviem zaudējumiem. To nav darījusi arī Krievija. Gan abu pušu, gan rietumvalstu aplēses par kritušajiem karavīriem ir krasi atšķirīgas.
Pērnā gada decembrī Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu apgalvoja, ka viņa karaspēks ir nogalinājis vai ievainojis 383 000 Ukrainas karavīru.
Pirms trim dienām intervijā ASV telekanālam "Fox News" Zelenskis sacīja, ka Ukrainas un Krievijas zaudējumu attiecība ir viens pret pieciem. "Uz vienu mūsu karavīru, kas kritis kaujā, ir pieci Krievijas karavīri," sacīja Ukrainas prezidents.
Zelenskis konferencē arī norādīja, ka šis nav tumšākais laiks Ukrainai, tas bija 25. februārī pirms diviem gadiem, bet šis ir pats grūtākais laiks vienotībai.
Raksturojot aizvadītos divus kara gadus, Ukrainas līderis sacīja, ka pirmais bija izdzīvošanas gads, otrais – pretestības gads gan kaujas laukā, gan ekonomikā. Savukārt trešo kara gadu, kas nupat sācies, Zelenskis nosauca par izrāviena gadu, kurā vajag drosmi un izturību. Ukrainas vadītājs uzskata, ka trešais kara gads izšķirs to, kad karš beigsies.
Zelenskis arī paziņoja, ka tuvākie mēneši Ukrainai būs ļoti grūti gan militāri, gan politiski, gan finansiāli, jo ASV Kongress kavējas pieņemt likumprojektu, kas paredz piešķirt Ukrainai papildu palīdzību 60 miljardu dolāru apmērā.
Prezidents arī prognozēja, ka Krievija maija beigās vai jūnija sākumā varētu mēģināt uzsākt plašākas uzbrukumu operācijas Ukrainas karaspēka pozīcijām.
ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" jaunākajā apkopojumā par situāciju frontē ir teikts, ka Krievijas karaspēkam pēdējās dienās ir izdevies nedaudz pavirzīties uz priekšu frontes posmos Luhanskas un Doneckas apgabalos valsts austrumos, taču nekādi nozīmīgi izrāvieni nav notikuši. Savukārt frontes sektorā dienvidos sīvas kaujas turpinās pie Robotines ciema Zaporižjas apgabala rietumos.
"Kara izpētes institūta" analītiķi raksta, ka Krievijas amatpersonas un Kremļa propagandas mediji 24. februārī izvairījās pieminēt otro gadadienu kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, acīmredzot, lai nebūtu jārunā par to, ka nav īstenoti kara mērķi, un jāpiemin milzīgie zaudējumi.
Izdevums "The New York Times" vēsta, ka ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors Viljams Bērns 15. februārī slepeni apmeklēja Ukrainu, lai tiktos ar valsts augstākajām amatpersonām un apliecinātu ASV apņēmību turpināt sniegt palīdzību valstij karā pret Krieviju. Šī bija Bērnsa jau 10. vizīte Ukrainā pēdējo divu gadu laikā.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
