Ukrainā notiek aktīvas diskusijas par mobilizāciju, un caur parlamentu tiek virzīts arī attiecīgs likumprojekts.
Tikmēr Ukrainas mediji vēsta, ka bruņoto spēku virspavēlnieks Sirskis sācis Aizsardzības spēku auditu. Un pārbaudes laikā tika atrastas tūkstošiem militārpersonu, kas nekad pat nav piedalījušās kaujās.
Daļa gan strādā, lai nodrošinātu karavīrus frontes līnijā. Tomēr jau pārbaudes sākumā Sirskis esot atradis ievērojamu skaitu militārpersonu, kas varēja tieši piedalīties karadarbībā.
Kā žurnālistiem izteicies valdošās partijas "Tautas kalps" līderis Dāvids Arahamija, divus gadus pēc kārtas tiekot runāts, ka ir brigādes, kas karojušas divus gadus bez rotācijas. Tajā pašā laikā ir vienības, kas nekad nav bijušas frontē.
"Divus gadus pēc kārtas runā, ka ir brigādes, kas divus gadus karo bez rotācijas. Un ir vienības, kas vispār nekad nav bijušas frontē. 900 tūkstošu liela armija, 300 tūkstoši cīnās bez rotācijas. Kur tad ir 600 tūkstoši?" vaicā Arahamija.
"Mēs saprotam, ka ir arī karavīri, kas nestrādā frontē, vai tā būtu loģistika, štābs vai kas cits, bet jebkurā gadījumā. Patlaban tiek veikts audits, un viņi jau ir atraduši, es šobrīd nevaru sīkāk pateikt, bet, iespējams, jau ir atrasti 8000 cilvēku, kas vienkārši tika nosūtīti uz ģenerālštābu un nav karojuši. Viņi jau saņēmuši pavēles, iziet mācības un būs kā pastiprinājums. Uzskatu, ka to karavīru skaits, kuri nav bijuši frontē kopš iebrukuma sākuma, būs daudz lielāks."
Ukrainai dzīvais spēks ir ļoti būtisks, tā resurss ir krietni mazāks nekā Krievijai, tādēļ katra dzīvība ir no svara. Ukrainai problēmas sagādā ne tikai ieroču trūkums, bet arī cilvēku resursu deficīts.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicies, ka šobrīd zaudējumu attiecība karā esot aptuveni viens pret pieci, proti, uz katriem pieciem Krievijas karavīriem, kas tiek nogalināti, nogalināts tiek viens Ukrainas aizstāvis.
Rietumu ekspertu aprēķini gan nav tik optimistiski: jā, Krievijas zaudējumi ir krietni lielāki nekā Ukrainai, taču arī ukraiņi šo divu gadu laikā ir zaudējuši desmitiem tūkstošu karavīru.
Ukrainas bruņojuma jomā situācija ir slikta gan munīcijas, gan ieroču ziņā. Pašlaik tiek gaidīts, kad ASV Kongress beidzot nobalsos par palīdzību Ukrainai.
ASV televīzijas kanāls ABC ar atsauci uz vārdā nenosauktām amerikāņu amatpersonām vēsta, ka saskaņā ar ASV iekšējām aplēsēm Ukrainai līdz pavasarim būs potenciāli katastrofāls munīcijas un pretgaisa aizsardzības līdzekļu trūkums.
Ukrainai steidzami nepieciešama gan maza, gan liela munīcija, tostarp ar GPS vadāmas raķetes HIMARS sistēmām. Ukrainai arī joprojām ir nepieciešama nauda, lai izveidotu infrastruktūru, lai varētu uzņemt iznīcinātājus F-16. Turklāt bez papildu palīdzības apstiprināšanas ASV nevarēšot turpināt apmācīt ukraiņu pilotus.
Viena no amatpersonām norādījusi, ka šobrīd sākas lūzuma punkts un tas pakāpeniski pasliktināsies līdz pavasarim un vasarai.
Tiek norādīts, ka ir grūti precīzi pateikt, kad jau pašreiz sliktā situācija varētu vēl krietni pasliktināties, taču marta beigas varētu būt tas īpaši izšķirošais laiks Ukrainas karaspēkam, ja Kongress neapstiprinās finansējumu Ukrainai.
ASV amatpersonas prognozē pretgaisa aizsardzības spēju trūkumu, un tiek brīdināts, ka, ja Krievija iegūs kontroli pār debesīm, tas pilnībā mainīs kara raksturu.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
