ASV Kongress devies svētku brīvdienās, un Briselē pie šī jautājuma atgriezīsies tikai februārī. Tikmēr Krievija atgādina par saviem mērķiem, ik dienu turpinot apšaudīt Ukrainu.
Vairāki desmiti dronu nakts aizsegā raidīti pār Kijivu. Uzbrukumā izcēlies ugunsgrēks dzīvojamā ēkā, kur cietuši divi cilvēki. Gaisa trauksme naktī skanēja vairākos Ukrainas apgabalos.
Krievija turpina ik dienu Ukrainu apšaudīt ar irāņu ražotajiem droniem. Lielāko daļu no tiem izdodas notriekt – Kijiva dronu pārtveršanā kļuvusi arvien spējīgāka. Taču ar raķešu notriekšanu tik labi nesokas. Tāpēc nepieciešama papildu pretgaisa aizsardzība.
Tikmēr gan ASV, gan Eiropas Savienības palīdzība "karājās gaisā". Ukraina turpina saņemt to atbalstu, par kuru vienošanās bija panākta jau iepriekš, taču atbalsts nākamajam gadam nav apsolīts. Tāpēc Kijiva palielinājusi iekšējos aizņēmumus kara finansēšanai pirmajiem gada mēnešiem.
Ungārijas premjers Viktors Orbāns, kurš nesen nobloķēja Eiropas Savienības 50 miljardu eiro vērto palīdzības paketi Ukrainai, ir atsaucies Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aicinājumam tikties. Detaļas par tikšanos nav skaidras, taču, ja tā notiks, tā būs pirmā abu valstu oficiālā tikšanās kopš kara sākuma.
"Ja mēs gribam Ukrainai dot naudu, pirmkārt, to nevajag dot pieciem gadiem, jo mēs nezinām, kas notiks pēc pusgada. Tāpēc vajag saprātīgu laika periodu. Otrs, jāskatās, cik dos ASV. Un treškārt – tai naudai nevajadzētu nākt no kopējā budžeta," teica Orbāns.
Par to, ka Ukraina bez turpmākā atbalsta nebūs spējīga aizsargāties, raksta ASV Kara studiju institūta analītiķi, kuri arī atgādina – Putina mērķi Ukrainā nav mainījušies. Un, kā pauž bijušais ASV vēstnieks Ukrainā Džons Herbsts, Krievijas uzvara būtu ne tikai sakāve Ukrainai, bet visai Rietumu pasaulei.
"Ja amerikāņu atbalsts beidzas vai tiek būtiski samazināts un ja tam seko arī Eiropa, Krievijas uzvaras draudi ir milzīgi. Tā būtu vēsturiska traģēdija Ukrainai," secina Herbsts.
"Tā būtu milzīga drošības problēma pārējai Eiropai. Un tā būs liela ārpolitiska sakāve ASV – daudz nozīmīgākā nekā mūsu aiziešana no Afganistānas."
Politiskas cīņas, kuru dēļ palīdzība Kijivai tiek turēta ķīlā, mudina domāt par alternatīviem finansēšanas avotiem. Baidena administrācija tāpēc arvien aktīvāk pēta iespējas konfiscēt rietumvalstīs noglabātos Krievijas Centrālās bankas līdzekļus, kurus novirzīt Ukrainai – ne tikai valsts atjaunošanai pēc kara, bet jau tagad, kara vajadzību atbalstam.
Kopumā šie aktīvi sasniedz 300 miljardus dolāru. Šādas summas konfiskācijai nav precedenta, un tai varētu būt juridiskas un ekonomiskas sekas, tādēļ Vašingtona līdz šim pret šādu soli bijusi atturīga. Bet tagad tā esot aicinājusi Eiropas valstis līdz februārim nākt klajā ar rīcības plānu.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
