Partija "Šor" pagājušā gada beigās un šī gada sākumā Moldovas galvaspilsētā Kišiņevā un citviet organizēja demonstrācijas, kuru laikā pieprasīja valsts prezidentes Maijas Sandu atkāpšanos. Moldovas drošības iestādes apgalvoja, ka demonstrāciju rīkošanā bija iesaistīti arī Krievijas izlūkdienesti, kuru mērķis bija destabilizēt situāciju valstī un panākt Maskavai draudzīgu spēku nākšanu pie varas.
Maijā Eiropas Savienība noteica sankcijas pret septiņiem "Šor" līderiem, kuru vidū bija arī partijas dibinātājs un vadītājs Ilars Šors. Šors jau vairākus gadus uzturas Izraēlā, jo Moldovā viņu apsūdz par viena miljarda dolāru izzagšanu no vairākām bankām 2014. gadā.
Šors pēc Moldovas Konstitucionālās tiesas sprieduma paziņoja, ka tas esot pliķis sejā tiem pilsoņiem, kuri balsoja par viņa partiju. Viņš arī sacīja, ka mēģinās tiesiskā ceļā panākt lēmuma atcelšanu.
KONTEKSTS:
Moldovā kopš 2020. gada decembra pie varas ir prezidente Maija Sandu, kas par savu mērķi pasludinājusi Moldovas uzņemšanu Eiropas Savienībā (ES). Pirmais solis tika sperts 2022. gada vasarā, kad Moldova līdz ar Ukrainu ieguva ES kandidātvalsts statusu.
Moldovas tuvināšanās Rietumiem nav pa prātam Krievijai, kas brīdinājusi Moldovu "neatkārtot Ukrainas kļūdas". Maskavas retorika palielinājusi bažas, ka Moldova varētu kļūt par nākamo Krievijas agresijas mērķi.
Krievija jau vairāk nekā 30 gadu atbalsta Piedņestras separātistus, kas atsakās pakļauties Kišiņevas varai.
