2022. gada 24. februāri Moldovas galvaspilsētā Kišiņevā daudzus pamodināja sprādzienu skaņas, kas atnāca no nepilnus 200 kilometrus attālās Odesas pilsētas Ukrainas dienvidos. Kaimiņos bija sācies karš, kura draudošā ēna krita arī pār nelielo Moldovu.

Moldova ir vienīgā Ukrainas kaimiņvalsts Eiropā, kura nav Eiropas Savienības (ES) un NATO locekle. Tāpēc Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā radīja nopietnus draudus arī Moldovai. Turklāt jāņem vērā fakts, ka Moldovas austrumos atrodas Maskavas kontrolētais Piedņestras apgabals, kur joprojām ir izvietoti pāris tūkstoši tā dēvēto Krievijas miera uzturētāju.

Baltijas Aizsardzības koledžas pasniedzējs Dumitru Minzarari sarunā ar Latvijas Radio sacīja, ka bez Ukrainas varonīgās aizstāvēšanās Moldova jau būtu zaudējusi savu suverenitāti.

"Man šķiet, ka 2022. gada martā Krievijas Melnās jūras kara flote mēģināja ieņemt Odesas apgabalu un Odesas pilsētu. Ja tas būtu izdevies, tad Krievija faktiski būtu iebrukusi Moldovā. Tāpēc var teikt, ka Ukraina pašlaik ir aizsardzības siena, kas ļauj Moldovai saglabāt savu teritoriālo vienotību un suverenitāti," sacīja Minzirari. "Ja Ukraina nebūtu spējīga pretoties Krievijas agresijai, tad Moldovas iekarošanai pietiktu ar Krievijas spēkiem, kas ir izvietoti Piedņestrā. Nebūtu vajadzības ievest papildspēkus. Iemesls tam ir Moldovas vājā armija, kurai nav pievērsta pietiekama uzmanība kopš neatkarības iegūšanas."

Arī Moldovas aizsardzības ministrs Anatolijs Nosatija pateicās Ukrainai, ka tā ir spējusi aizvirzīt frontes līniju tālāk no Moldovas robežām.

"Pašlaik Moldovas Republikai nepastāv nenovēršami militāri draudi saistībā ar Krievijas agresiju vai Krievijas iebrukumu," sacīja ministrs.

Tomēr Moldova nevar justies pilnīgi droši. Ja Krievijai tomēr izdotos iekarot Odesas apgabalu un izveidot sauszemes tiltu uz Piedņestru, tad tā pilnīgi noteikti uzbruktu arī Moldovai, uzskata Dumitru Minzarari.

Eksperts sacīja, ka Moldovai būtu grūti aizstāvēties, jo tās galvenā problēma ir nelielā teritorija jeb, runājot militārā terminoloģijā, tai trūkst stratēģiskā dziļuma.

"Šī problēma Moldovai ir kopīga ar Baltijas valstīm. Ukraina spēja sevi aizsargāt pret pilna mēroga Krievijas iebrukumu, jo viņi varēja atdot daļu teritorijas, lai iegūtu laiku. Viņi atkāpās un ieguva laiku, lai mobilizētos atbildei. Baltijas valstīm un Moldovai šādu iespēju nebūtu. Patiesībā Krievijas karaspēks varētu šķērsot Moldovu no austrumiem uz rietumiem tikai dažās stundās," teica Minzarari.

Moldovai nav arī spēcīgu bruņoto spēku. Armijā dien aptuveni 6500 karavīru, kuriem trūkst modernu ieroču un aprīkojuma. Pašlaik Moldovas aizsardzības budžets ir aptuveni 0,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču pēdējos gados tas ir pieaudzis aptuveni par pusi. Pērn apstiprinātā jaunā nacionālās aizsardzības stratēģija paredz, ka līdz 2030. gadam aizsardzības budžets būtu jāpalielina vismaz līdz 1% no IKP.

Savukārt Minzarari uzskata, ka Moldovas valdībai būtu straujāk jākāpina ieguldījumi aizsardzībā, jo nav laika gaidīt.

"Un tā ir problēma, jo valdībai ir jāizšķiras par to, kas ir svarīgāk, – ieroči vai sviests. Ieguldīt aizsardzībā vai ekonomikas attīstībā. Moldova joprojām ir attīstības valsts, tai ir daudz ekonomisko problēmu. Valdība ļoti vilcinās ieguldīt līdzekļus bruņotajos spēkos, tāpēc armijas spējas aizstāvēties ir ļoti vājas," eksperts sacīja Latvijas Radio.

Aizsardzības ministrs Nosatija par savu mērķi ir izvirzījis Moldovas bruņoto spēku pielāgošanu 21. gadsimta prasībām. 

"Aptuveni 90% militārā ekipējuma ir novecojis, tā uzturēšana izmaksā ļoti dārgi. Atsevišķos gadījumos ir grūti atrast rezerves daļas, jo neviens tās vairs neražo. Mana prioritāte ir militārā ekipējuma modernizēšana, pielāgojot to NATO standartiem," teica ministrs. "Ņemot vērā draudus, kas nāk no kara zonas Ukrainā, un mūsu gaisa telpas pārkāpumus, protams, pretgaisa aizsardzība ir prioritāte. Taču lielu uzmanību pievēršam arī artilērijai, prettanku sistēmām, mobilitātei un citām lietām, kas ir nepieciešamas, lai karavīri spētu veikt aizsardzības operācijas."

Moldovas bruņoto spēku modernizācijai tuvākajos gados būs nepieciešami simtiem miljoniem eiro, ko viena no Eiropas nabadzīgākajām valstīm pati nespēs nodrošināt. Moldovai palīdzību sniedz Eiropas Savienība. Iepriekšējos divos gados Moldova no Eiropas Miera mehānisma ir saņēmusi 80 miljonus eiro, ko atvēlēja neletāla ekipējuma nodrošināšanai tādās jomās kā mobilitāte, gaisa telpas novērošana, elektroniskā karadarbība un loģistikas aprīkojums. Aprīļa sākumā Eiropas Savienības Padome apstiprināja vēl 40 miljonu eiro piešķiršanu Moldovas aizsardzības spēju stiprināšanai.

Atsevišķas Eiropas Savienības dalībvalstis ir sniegušas individuālu palīdzību Moldovai, kā arī noslēgušas divpusējas vienošanās par militārās sadarbības stiprināšanu.

Pirms mēneša Moldovas prezidente Maija Sandu šādu vienošanos parakstīja ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu.

Sandu sacīja, ka Eiropai ir jāaptur Krievijas agresija Ukrainā, lai tā nenonāktu līdz Moldovai un tālāk:

"Mēs Moldovā zinām, ka Kremļa ekspansionistiskie mērķi sniedzas tālāk par Ukrainu. To pierāda Krievijas rīcība, kuras mērķis ir graut Moldovas demokrātiju. Maskavas režīms cenšas kontrolēt manu valsti, izmantojot enerģētisko šantāžu, sponsorējot protestus, īstenojot dezinformācijas kampaņas, veicot kiberuzbrukumus, iejaucoties mūsu vēlēšanās, iepludinot netīro naudu un pat mēģinot veikt valsts apvērsumu."

Moldovai ir cieša sadarbība arī ar NATO. Moldāvu karavīri regulāri piedalās kopīgās mācībās ar NATO dalībvalstu karavīriem, bet pašlaik aptuveni 800 moldāvu karavīri rotācijas kārtībā atrodas NATO miera uzturēšanas misijā Kosovā.

Neraugoties uz Ukrainā notiekošo pilna mēroga karu, Moldova pagaidām nedomā par pievienošanos NATO, kas tai varētu sniegt nepieciešamo drošības lietussargu.

Tam par iemeslu ir valsts konstitūcija, kas aizliedz Moldovai pievienoties militārajām aliansēm.

Lai svītrotu neitralitāti no Moldovas konstitūcijas, būtu nepieciešams rīkot referendumu, bet pašlaik vairākums valsts iedzīvotāju neatbalsta iestāšanos NATO. Nesen veiktā socioloģiskajā aptaujā tikai 28% respondentu atbildēja, ka atbalstītu Moldovas pievienošanos NATO, bet 54% atbildēja, ka to neatbalstītu.

Moldovas aizsardzības ministrs Nosatija norādīja, ka vēl nav pienācis laiks referendumam par valsts pievienošanos NATO.

"Pašlaik mūsu sabiedrība nav gatava atbildēt uz šo jautājumu, jo Krievijas ietekme un iejaukšanās Moldovas iekšējās lietās, izmantojot tādas hibrīdkara metodes kā propagandu un dezinformāciju, lielā daļā iedzīvotāju ir iesējusi pārliecību, ka NATO nav mūsu valsts interesēs," teica amatpersona.

Taču Moldova apzinās, cik nopietns drauds tai ir Krievija. Pagājušajā gadā atjauninātajā nacionālās drošības stratēģijā kā divi galvenie apdraudējumi valsts drošībai tika izcelta Krievijas agresīvā politika pret Moldovu un korupcija, kas jau gadu desmitiem ir Krievijas viena no galvenajām "eksporta precēm".