Kijivā otrdien ieradās Saeimas priekšsēdētāja Mieriņa un Latvijas – Ukrainas parlamentārās sadarbības grupas deputāti.

Sniegsim militāru atbalstu, kamēr Krievija atstās Ukrainas zemi, un politiski palīdzēsim Ukrainai gludināt ceļu uz Eiropas Savienību un iestāties NATO, solīja Latvijas pārstāvji.

Dienas vidū Mieriņai bija tikšanās ar Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku. Kā pēc tikšanās atzina Stefančuks, Ukraina ir ļoti pateicīga Latvijai par tās atbalstu.

"Es gribu jums pateikties par visu to atbalstu no Latvijas Saeimas un visas Latvijas tautas, ko esam saņēmuši kopš pilna apmēra iebrukuma. Mēs jau esam runājuši par to, ka Latvija bija un ir viens no līderiem Ukrainas atbalstā," sacīja Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs.

Savukārt Mieriņa pauda, ka viņa kopā ar Latvijas Saeimas deputātiem ieradusies Kijivā, lai paustu nelokāmo atbalstu Ukrainai tās grūtajā cīņā ar agresoru, kā arī izteiktu atbalstu Ukrainas ceļā uz iestāju Eiropas Savienībā (ES) un NATO. 

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa teica uzrunu Ukrainas parlamentā, apliecinot turpināt spēcīgu, nelokāmu un nenogurstošu Latvijas atbalstu.

"Latvija ir un būs ar Ukrainu, līdz Krievijas agresija tiks padzīta no visas Ukrainas teritorijas. Mēs skaidri apzināmies, ka Ukrainas uzvara ir vienīgais ceļš uz drošības atjaunošanu Eiropā."

Latvijas atbalsts Ukrainai jau līdz šim ir mērāms 600 miljonos eiro un tiks turpināts. Tika pausta gatavība Eiropas līmenī runāt par Ukrainai vajadzīgā bruņojuma un tehnoloģiju piegādēm.

Latvijas degelācijas pārstāvji arī dalījušies valsts pieredzē Krievijas īpašumu, piemēram, Maskavas nama konfiskācijā un izteica gatavību šo pieredzi nodot arī citām valstīm, lai arī tās līdzīgi rīkojas attiecībā uz to teritorijā esošajiem Krievijas aktīviem un šādā veidā palīdz Ukrainai.

Pārrunāti tika arī citi veidi, kā Latvija vēl varētu palīdzēt Ukrainai. 

"Tāpat mēs apliecinājām, ka esam gatavi runāt arī Eiropas līmenī par atbalstu Ukrainas militāro vajadzību nodrošināšanai, kas ir pats svarīgākais, lai viņi šajā cīņā nebūtu vieni, lai viņiem pietiktu tas, kas nepieciešams – tostarp militārās un dažādas jaunākās tehnoloģijas," sacīja Mieriņa.

 Latvija varētu atbalstīt Ukrainu arī ar iestāžu darbinieku apmācībām, tādējādi palīdzot tai ceļā uz iestāju ES. Mieriņa norādīja, ka Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu līdz uzvarai un "mēs nedrīkstam nogurt no šī kara, jo Ukraina šobrīd cīnās par mums visiem".

Otrdienas rītā, iebraucot Kijivā, Mieriņu dzelzceļa stacijā sagaidīja Ukrainas parlamenta priekšsēdētāja vietniece Olena Kondratjuka. Ar viņu Latvijas Saeimas priekšsēdētāja jau ir pazīstama kopš viņas vizītes Latvijā pērnā gada decembrī.'

Latvijas pārstāvju vizīte notikusi salīdzinoši mierīgos apstākļos. Kijivā dienas pirmajā pusē līdz pusdienlaikam bija vairāk nekā stundu ilga gaisa trauksme, taču reāls uzbrukums galvaspilsētai tā arī nesekoja.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.