"Ja Putins uzvar Ukrainā, pastāv reāls risks, ka viņa agresija neapstāsies tur. Mūsu atbalsts nav labdarība. Tā ir investīcija pašu drošībā," skaidroja ģenerālsekretārs. "Vienīgais veids, kā panākt taisnīgu un paliekošu risinājumu, ir pārliecināt prezidentu Putinu, ka viņi (Krievijas spēki) karalaukā neuzvarēs," norādīja Stoltenbergs.

Tāpēc NATO ģenerālsekretārs vēlreiz atgādināja, ka ir svarīgi turpināt atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret Krievijas pilna mēroga iebrukumu valstī.

Stoltenberga sacītais izskanēja laikā, kad ASV un Eiropas Savienībā (ES) iekšpolitisko manevru dēļ apņēmība turpināt palīdzēt Ukrainai ir mazinājusies. Tikmēr Krievijas prezidents savā ikgadējā preses konferencē ceturtdien norādīja, ka viņa karaspēks Ukrainas frontes līnijās pārsvarā virzās uz priekšu.

"Mūsu karaspēka stāvoklis visā teritorijā uzlabojas," apgalvoja Putins. 

Neraugoties uz to, ka Ukraina saņem ieročus un munīciju no saviem sabiedrotajiem, pēdējo mēnešu laikā tā nav spējusi veikt ievērojamus izrāvienus pret nostiprinātajām Krievijas pozīcijām.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien brīdināja Eiropas līderus, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā labā izmantos jebkuru neveiksmi, ja netiks panākta vienošanās sākt sarunas par viņa valsts iestāšanos ES.

"Cilvēki Eiropā neredzēs nekādu labumu, ja Maskava no Briseles saņems atļauju virzīties uz priekšu, sajūtot negatīvo attieksmi pret Ukrainu. Putins to noteikti izmantos pret jums personīgi un pret visu Eiropu," ES samitā ar videozvana starpniecību sacīja Zelenskis.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.