Līdzās Latvijai nodomu vēstuli par dalību dronu koalīcijā parakstīja Ukraina, Nīderlande, Lietuva, Igaunija, Zviedrija, Dānija un Vācija. Ministrija sagaida, ka dronu koalīcijai pievienosies arī citas valstis. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" norādīja, ka gatavību tuvākajā laikā pievienoties koalīcijai paudušas vēl vairākas valstis.
15. februārī AM paziņoja, ka iniciatīvai pievienojusies arī Lielbritānija, kas kopā ar Latviju vadīs dronu koalīciju.
"Līdzās jau esošajām septiņām valstīm, kas jau ir pievienojušās dronu koalīcijai, Apvienotā Karaliste sniegs būtisku pienesumu, sniedzot atbalstu Ukrainai gan ar tehnoloģijām, gan palīdzot pilnveidot prasmes. Dronu koalīcija ir izveidojusi spēcīgu partnerības kodolu," uzsvēra aizsardzības ministrs Sprūds.
Dronu koalīcijas ambīcijas ir nodrošināt vienu miljonu dronu Ukrainas vajadzībām.
Parakstot nodomu vēstuli, valstis apņemas ieguldīt resursus dronu ražošanai, veikt dronu un rezerves daļu piegādes Ukrainai, kā arī īstenot dronu testēšanu un karaspēka apmācību un citu tehnisko risinājumu ieviešanu.
Latvija dronu koalīcijas attīstībai gada ietvaros atvēlēs vismaz 10 miljonus eiro.
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi informāciju par Ukrainai nepieciešamajiem droniem un uzsākusi sarunas ar vietējiem ražotājiem par to spēju piegādāt Ukrainas vajadzībām atbilstošus dronus un to sastāvdaļas.
"Dronu tehnoloģijas ir būtiski izmainījušas karadarbības stratēģiju un taktiku. Dronu tehnoloģijām ir liela nozīme arī Ukrainas spēju arsenālā, un tie ir efektīvi, lai veiktu izlūkošanu un iznīcinātu pretinieku. Koalīcijas uzdevumi ir īstenot mērķtiecīgas un ātras dronu piegādes Ukrainai, kā arī attīstīt Latvijas un citu sabiedroto valstu dronu spējas," paziņojumā medijiem norādīja Sprūds.
Jāatgādina, ka Ukrainas atbalstam Igaunija veidoja informācijas tehnoloģiju (IT) koalīciju, Lietuva – atmīnēšanas koalīciju.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Eiropas Savienība februāra sākumā vienojās par ilgtermiņa atbalstu Ukrainai 50 miljardu eiro apmērā, taču ASV iekšējo politisko strīdu dēļ aizvien nav panākta vienošanās par palīdzību kara skartajai valstij.
