Upuru skaits – lielāks, spīdzināšana – daļa no okupantu politikas
Taču OHCHR uzskata, ka patiesais karā nogalināto civiliedzīvotāju skaits ir ievērojami lielāks, jo no vietām, kur turpinās intensīvas cīņas, informācija pienāk ar novēlošanos.
Joprojām nav zināms, cik daudz civiliedzīvotāju nogalināts tādās gandrīz pilnībā nopostītās pilsētās, kā Mariupole, Lisičanska, Popasna un Severodonecka, kuras ir okupējis Krievijas karaspēks.
Savukārt ANO īpašā ziņotāja par spīdzināšanu Alise Džila Edvardsa paziņoja, ka Krievijas karaspēka sagūstīto Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru spīdzināšana ir sistemātiska un tā ir daļa no agresorvalsts politikas, lai iebiedētu vai sodītu, kā arī lai iegūtu informāciju un atzīšanos.
Edvardsa pagājušajā nedēļā apmeklēja Ukrainu, kur tikās ar desmitiem cilvēku, kuri ir atbrīvoti no Krievijas gūsta. Šo cilvēku liecības apstiprinot, ka Krievijas karavīri un drošības iestāžu darbinieki regulāri spīdzina gūstekņus, tostarp izvarojot un smagi piekaujot.
"Šie smagie nodarījumi nav nedz ārpuskārtas, nedz nejauši, bet drīzāk organizēti kā daļa no valsts politikas, lai iebiedētu, iedvestu bailes, sodītu vai izspiestu informāciju un atzīšanos," sacīja Edvardsa.
"No daudziem cietušajiem un izdzīvojušajiem es dzirdēju sirdi plosošas liecības par elektrošoka ierīču likšanu pie ausīm un dzimumorgāniem, dažāda veida sitieniem, imitētu nāvessoda izpildi ar šaujamieroci, imitētu slīcināšanu, ilgstošu turēšanu neērtās pozās, izvarošanas vai nāves draudiem un dažādām tā sauktajām izsmiešanas un pazemošanas ceremonijām."
Vainīgie jāsauc pie atbildības
Edvardsa tikusies ar kādu sievieti, kura sacīja, ka, atrodoties apcietinājumā, viņa ir piedzīvojusi divus infarktus, jo viņu nežēlīgi spīdzināja, un viņa bija arī spiesta skatīties, kā spīdzina viņas dēlu.
Edvardsa norādīja, ka saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesībām un humanitārajām tiesībām spīdzināšana un jebkāda cita veida necilvēcīga izturēšanās ir aizliegta visos laikos un jebkādos apstākļos. Tāpēc vainīgie, arī visaugstākajā līmenī, ir jāsauc pie atbildības.
Ukrainas ģenerālprokurors Andrijs Kostins pagājušajā nedēļā paziņoja, ka aptuveni 90 procenti ukraiņu karagūstekņu ir piedzīvojuši spīdzināšanu, izvarošanu, seksuālas vardarbības draudus vai cita veida ļaunprātīgu izturēšanos. Un liecības par spīdzināšanas gadījumiem ir iegūtas visās atbrīvotajās teritorijās.
Ukrainas tiesībsargājošās iestādes līdz šim ir uzsākušas 103 tūkstošus krimināllietu, kas ir saistītas ar kara noziegumiem.
Ukrainai izdodas atbrīvot jaunas teritorijas
Ukrainā jau 566. dienu turpinās Krievijas pilna apmēra karš. Otrdienas rītā nav ziņu par plašākiem dronu vai raķešu uzbrukumiem Ukrainas pilsētām, taču iebrucēji regulāri veic artilērijas triecienus pa apdzīvotajām vietām frontes tuvumā.
Vērtējot situāciju frontē, ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi rakstīja, ka aizvadītajā diennaktī Ukrainas bruņotie spēki ir turpinājuši pretuzbrukumu operācijas četros virzienos Doneckas un Zaporižjas apgabalos.
Analītiķi arī izcēla Ukrainas armijas paziņojumu, ka
pagājušajā nedēļā valsts aizstāvjiem ir izdevies atbrīvot aptuveni divu kvadrātkilometru lielu teritoriju Bahmutas apkaimē, kā arī 4,8 kvadrātkilometrus lielu teritoriju Zaporižjas apgabala rietumos.
Ne vienreiz vien ir atkārtots, ka Ukrainas armijas panākumi frontē lielā mērā būs atkarīgi no turpmākās rietumvalstu militārās palīdzības. Ziņu aģentūra "Reuters" vēsta, ka ASV administrācija ir tuvu tam, lai apstiprinātu tālas darbības rādiusa raķešu ATACMS piegādi Ukrainai. Šo raķešu darbības rādiuss ir 300 kilometru, tāpēc Ukraina ar tām varētu uzbrukt jebkur Krievijas okupētajās teritorijās, tostarp Krimā.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
