Pēdējo dienu un arī nedēļu laikā Ukrainā piedzīvoti masīvi Krievijas triecieni Ukrainas energoinfrastruktūrai. Sevišķi smagi apšaudes skar Harkivas apgabalu, kur tikusi izsludināta ģimeņu ar bērniem piespiedu evakuācija no 47 ciemiem Krievijas robežas tuvumā. Pašu Harkivas pilsētu gan evakuācija neskar.
Paredzēts pārvietot apmēram 180 bērnus, nogādājot viņus Ukrainas rietumu reģionos. Evakuētie saņems pienācīgu humāno palīdzību, kā arī juridisko palīdzību.
"Cilvēki tagad pieprasa pamest Harkivas apgabalu. Mums jānodrošina loģistika un pārvietošana un, protams, jāsagatavo patveršanās vietas tajos reģionos, kur plānojam pārvietot cilvēkus," sacīja Harkivas militārā apgabala priekšnieks Olehs Sinehubovs.
Ukrainas varasiestādes regulāri veic piespiedu evakuācijas no Krievijas pierobežas rajoniem vai arī no vietām, kas ir tiešā frontes līnijas tuvumā.
Tikmēr Lietuva, lai atjaunotu energosistēmas Harkivā, nodos Ukrainai iekārtas bojātās enerģētikas infrastruktūras atjaunošanai no Viļņas termoelektrostacijas un daļu iekārtu no Ignalinas atomelektrostacijas.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
