ASV Kongresa augšpalātas Senāta 49 republikāņu frakcijas deputāti nobloķēja prezidenta Džo Baidena iesniegto likumprojektu par 110 miljardu dolāru vērtas palīdzības piešķiršanu Ukrainai, Izraēlai, Taivānai un ASV–Meksikas robežas stiprināšanai.
Likumprojektu, kurā Ukrainai bija paredzēts atvēlēt 61 miljardu dolāru, vajadzēja atbalstīt vismaz 60 no 100 Senāta locekļiem, taču republikāņu nostājas dēļ šis slieksnis netika sasniegts.
Galvenais iemesls republikāņu pretestībai ir prasība būtiski stiprināt ASV dienvidu robežu ar Meksiku, lai samazinātu migrantu plūsmu, jo valdība neko nedarot apstākļos, kad dienā ASV no Meksikas ierodas apmēram 10 000 migrantu. Republikāņi arī pieprasa pārskatīt patvēruma piešķiršanas kārtību.
Baidens pēc Senāta balsojuma sociālajā tīklā "X" paziņoja, ka republikāņi īsteno politisko šantāžu un apdraud turpmāku palīdzības piešķiršanu Ukrainai. Vēl pirms balsojuma ASV prezidents brīdināja, ka nedrīkst kavēties ar finansējuma piešķiršanu papildu palīdzības sniegšanai Ukrainai, jo pretējā gadījumā Krievijas prezidents Vladimirs Putins saņemtu lielisku dāvanu.
Baidens arī brīdināja, ka gadījumā, ja Krievijai izdotos uzvarēt karu Ukrainā, Putins neapstātos, bet par savu nākamo mērķi izvēlētos kādu no NATO dalībvalstīm. Bet tādā gadījumā ASV būtu pienākums iesaistīties karā ar Krieviju, ko neviens amerikānis nevēlētos, norādīja Baidens.
"Ja Putins ieņems Ukrainu, viņš pie tā neapstāsies. Un tas var novest pie situācijas, kurā amerikāņu karavīriem nākas cīnīties ar krievu karavīriem. Mēs nedrīkstam ļaut Putinam uzvarēt," uzsver Baidens.
"Bet republikāņi šobrīd tur atbalstu Ukrainai ķīlā, tiecoties pēc ekstrēmas robežu politikas. Tiksim pāri šai iekšpolitiskajai sašķeltībai. Visa pasaule mūs vēro. Tieši pateicoties mums, Putins vēl nav ieņēmis visu Ukrainu."
Tikmēr Pentagons un Valsts departaments informēja, ka Kijiva saņems raķešu sistēmas un citu militāro aprīkojumu 175 miljonu dolāru vērtībā. Piegādes nodrošinās uz prezidenta pilnvaru pamata, kas ļauj ņemt ieročus no rezervēm un tos ātri nosūtīt uz fronti.
Šajā palīdzības paketē būs iekļautas raķetes pretgaisa aizsardzības sistēmām un reaktīvās artilērijas sistēmām "Himars", kā arī artilērijas lādiņi, prettanku raķetes un aprīkojums kritiskās infrastruktūras aizsardzībai.
ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins paziņoja, ka ASV paliks uzticams Ukrainas sabiedrotais.
"Mēs būsim kopā ar Ukrainu, cik vien ilgi tas būs vajadzīgs. Un esmu pārliecināts, ka mūsu sabiedrotie darīs tāpat.
Mēs ar Kijivas kolēģiem apspriedīsim Ukrainas stratēģiskos mērķus nākamajam gadam, kā arī ilgtermiņa redzējumu par atbalstu nākotnē."
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens paziņoja, ka ir svarīgi turpināt atbalstīt Ukrainu tik ilgi, kamēr Krievija nebūs pārtraukusi savus brutālos uzbrukumus un pilnībā izvedusi karaspēku no Ukrainas.
ASV Aizsardzības departaments šonedēļ informēja, ka tā rīcībā ir vēl aptuveni 4,8 miljardus dolāru (4,4 miljardi eiro) vērts bruņojums, ko varētu novirzīt Ukrainai, taču Pentagonam ir pieejams tikai 1,1 miljards dolāru (1 miljards eiro), ko izmatot, lai atjaunotu ieroču un aprīkojuma krājumus.
Tāpēc ASV valsts sekretārs Blinkens brīdināja, ka šī var būt viena no pēdējām ASV palīdzības paketēm Ukrainai, ja Kongress tuvākajā laikā nepiešķirs Baltā nama pieprasīto papildu palīdzību. Viņš arī atgādināja, ka atbalsta sniegšana Ukrainai ir būtiska ASV nacionālajai drošībai un stabilitātes nodrošināšanai pasaulē.
Arī Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks izteicies, ka bez jaunām ASV militārās palīdzības piegādēm viņa valsts ļoti riskē zaudēt karu pret Krieviju.
Ķīles Pasaules Ekonomikas institūts izpētījis, ka arī citi sabiedrotie ievērojami samazinājuši solījumus par jaunu palīdzību Ukrainai.
Šā gada pēdējos mēnešos apsolītais atbalsts salīdzinājumā ar to pašu periodu pērnā gada nogalē sarucis par gandrīz 90%, sasniedzot zemāko punktu kopš kara sākuma.
Eksperti brīdina, ka, tuvojoties Krievijas prezidenta vēlēšanām, kas izziņotas 17. martā, jārēķinās, ka uzbrukumi kļūs vēl intensīvāki, jo Putina kampaņai būs nepieciešams uzrādīt kādas sekmes kaujas laukā.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
