71 gadu vecais Putins ir pie varas Krievijā jau kopš 2000. gada, tādējādi valdīšanas ilguma ziņā viņš jau sen pārspējis PSRS līderi Leonīdu Brežņevu un atpaliek tikai no Josifa Staļina.
Prezidenta amatā Putins stājies jau piekto reizi un turpinās vadīt Krieviju vēl vismaz sešus gadus. Krievijā ar Putinu jau uzaugusi vesela paaudze, kas citu valsts galvu nemaz nav pieredzējusi.
Putins negrasās mainīt kursu
"Galvenais, ka viss šis vispār nav uztverams kā politiskā procedūra, pat formāla. Jo cilvēki saprot, ka Putins grasās valdīt bezgalīgi, kamēr fiziski varēs kaut ko padarīt. Cik ilgs ir termiņš un cik sanākuši uz inaugurāciju, tas vairs nevienu neinteresē," secina trimdā iznākošā laikraksta "Novaja Gazeta Eiropa" galvenais redaktors Kirils Martinovs.
Līdz ar Putina jaunā pilnvaru termiņa sākumu par atkāpšanos paziņojusi premjera Mihaila Mišustina vadītā valdība. Tuvāko dienu laikā Krievijas parlaments apstiprinās jauno valdību.
Kā vēsta neatkarīgais medijs "Meduza", premjera amatu, visticamāk, saglabās Mišustins, tomēr valdības sastāvā gaidāmas pārmaiņas. Piemēram, pēdējā laikā daudz runāts par iespējamo aizsardzības ministra Sergeja Šoigu atcelšanu, bet Putins esot gatavs dot viņam vēl vienu iespēju.
Savā inaugurācijas runā Putins pavēstīja, ka Krievijas pilsoņi "prezidenta vēlēšanās" esot atzinuši valdības īstenotā kursa pareizumu.
Tiesa gan, vairākums neatkarīgo novērotāju uzskata, ka šīs vēlēšanas, kurās Putins uzvarēja ar rekordlielu pārsvaru, nebija brīvas un godīgas.
Putins izteica īpašu pateicību "speciālās militārās operācijas" dalībniekiem, kas turpina Putina uzsākto karu pret Ukrainu. Viņš pauda pārliecību, ka Krievijas tauta kopā pārvarēs visas grūtības un uzvarēs.
Atkal izskanēja Rietumu vainošana visās Krievijas nelaimēs, jo Rietumu pusē esot lemt, vai tie "turpinās agresiju", spiedīs uz Krieviju un kavēs Krievijas attīstību.
Putina inaugurācijas ceremonijā piedalījās arī Čecenijas vadonis Ramzans Kadirovs un prokrieviskais aktieris Stīvens Sīgals.
Krievijā turpinās valdīt "melis, zaglis un slepkava"
Krievijas pareizticīgās baznīcas galva patriarhs Kirils pavēstīja, ka pats Dievs esot uzlicis Putinam par pienākumu kalpot Krievijas tautai.
Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija atraitne Jūlija secina, ka Krievijā turpinās valdīt "melis, zaglis un slepkava".
Putina režīms viņas vīru nobendēja Arktikas kolonijā mēnesi pirms "prezidenta vēlēšanām".
"Ar katru nākamo termiņu viss kļūst tikai sliktāk. Bail pat iedomāties, kas vēl notiks, kamēr Putins būs pie varas. Ar viņu mūsu valstij nebūs ne miera, ne attīstības, ne brīvības," teica Jūlija Navaļnaja.
"Mums jāpanāk, ka Putinam vairs netic neviens: ne Krievijā, ne ārpus tās robežām."
Pēc martā notikušajām tā dēvētajām Krievijas prezidenta "vēlēšanām", kurās Putins it kā esot saņēmis 87% balsu, rietumvalstīs izskanējuši aicinājumi neatzīt viņu par Krievijas likumīgo vadītāju.
Rietumvalstis pārsvarā boikotē Putina inaugurāciju
Lielākā daļa Eiropas valstu boikotēja Putina inaugurācijas ceremoniju Maskavā, tostarp visas trīs Baltijas valstis, paziņoja, ka to pārstāvji neapmeklēs Putina inaugurācijas ceremoniju Kremlī.
Par spīti Eiropas Savienības augstā pārstāvja Žuzepa Borela aicinājumam ignorēt pasākumu, savu dalību iepriekš bija plānojuši arī sešu Eiropas Savienības valstu – Francijas, Ungārijas, Slovākijas, Grieķijas, Maltas un Kipras pārstāvji, tā ziņo raidorganizācija "DW" (Deutsche welle), un "Radio Svoboda" apstiprina, ka viņi uz pasākumu ir ieradušies.
Savu izvēli valstis publiski nav pamatojušas, taču Ungārija un Slovākija ir starp tām, kas ir aktīvi iebildušas pret sankcijām Krievijai un ir vienas no retajām, kas arī nepiegādā Ukrainai militāro palīdzību.
Parīze savu pozīciju skaidroja ar vēlmi saglabāt atvērtus saziņas kanālus ar Krieviju.
Tikmēr arī Lielbritānija, Kanāda un ASV nebija pārstāvētas Putina inaugurācijas ceremonijā.
ASV Valsts departaments paziņoja, ka ASV atzīs Putinu par Krievijas prezidentu. Departamenta paziņojumā teikts, ka ASV neuzskata Krievijā notikušās vēlēšanas par brīvām un godīgām, taču Putins esot Krievijas prezidents un viņš turpinās pildīt šo amatu.
Inaugurācijas ceremonijā klātesoši bija Krievijas varas pārstāvji, apgabalu vadītāji, Putinam pietuvināti cilvēki, Krievijai draudzīgo valstu diplomāti, toskait no Baltkrievijas, Kubas, Kirgizstānas, Tadžikistānas, Turkmenistānas, Laosas un citām valstīm.
Apsveikumus nosūtījuši Ziemeļkorejas, Venecuēlas, Nikaragvas līderi, un arī Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.
Putins dod priekšroku lojāliem, nevis kompetentiem kadriem
Tiek pieļauts, ka Putins varētu izmantot inaugurāciju, lai veiktu izmaiņas Krievijas valdības sastāvā. Likums noteic, ka pirms jauna prezidenta amata termiņa līdzšinējai valdībai ir jāatkāpjas. Daļa analītiķu uzskata – ja Putins vēlas saglabāt sava režīma struktūru, kadri ir jāmaina.
Putina tuvāko līdzgaitnieku loks vairs nav nekāds jaunais, daudzi tāpat kā viņš ir jau tuvu vai pāri 70 gadiem. Putins līdz šim paļāvies gan uz lojāliem draugiem un paziņām, gan uz tehnokrātiem, bet tagad neesot izteiktu un labu aizstājēju.
Putins jau agrāk kadru pārbīdēs devis priekšroku viegli kontrolējamiem, nevis labi kvalificētiem kandidātiem.
"Būtībā tā ir standarta Putina sistēma, kas jau sen sev nepievērš nekādu uzmanību. Krievijas gadījumā atsevišķu valdības cilvēku nomaiņa neliecina par izmaiņām kursā, bet par to, ka Putins vēlas noturēt konkrētus cilvēkus savā kontrolē un parādīt, ka viņa sistēma ir neaizvietojama," secina Martinovs.
Jau pirms tā dēvētajām prezidenta "vēlēšanām" Krievijas sabiedrībā valdīja bažas, ka Putins varētu izsludināt jaunu mobilizāciju, lai nodrošinātu "lielgabalu gaļu" karam pret Ukrainu. Šīs bažas saglabājas joprojām, proti, ka Putins par to varētu lemt kaut kad pēc inaugurācijas.
Lai gan Krievijai ir liels dzīvā spēka pārsvars pār Ukrainu, tomēr jauna mobilizācija ļautu izdarīt vēl lielāku spiedienu uz Ukrainu ar masu.
Krievijas politikas analītiķi ir vienisprātis: nevajadzētu sagaidīt, ka Putins mainīs savu politiku. Kremļa saimnieks vēlas turpināt stingrās represijas pašmājās, kontrolēt informatīvo telpu, ražojot propagandu, kā arī vēlas turpināt spiest kāju uz Krievijas kara ekonomikas pedāļa, lai karotu Ukrainā. Nebūtu jāšaubās arī par to, ka turpināsies mēģinājumi dažādos veidos šķelt Rietumus.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidenta "vēlēšanas" notika no 15. marta līdz 17. martam, pēc kurām paziņots par Vladimira Putina uzvaru ar vairāk nekā 87% balsu.
Krievijā jau sen nav iespējamas brīvas un godīgas vēlēšanas, tādēļ šis balsojums uzskatāms par farsu, kura galvenais mērķis ir nodrošināt tagadējam Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam iespēju palikt amatā vēl sešus gadus.
Putins valda Krievijā jau kopš 2000. gada; šajā laikā viņš ir iznīdējis gandrīz visas demokrātijas izpausmes: opozīcijas līderi ir nogalināti, apcietināti vai devušies trimdā; tiesu vara ir pakļauta Kremlim; nevalstisko organizāciju un neatkarīgo žurnālistu darbība ir ārkārtīgi ierobežota.
Mēnesi pirms vēlēšanām Arktikas cietumā mira Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs.
Krievijas prezidenta "vēlēšanās" drīkstēja piedalīties vairāku Putinam lojālo partiju politiķi, kuru uzdevums bija radīt priekšstatu par brīvām vēlēšanām.
Putina valdīšanas laikā Krievija ir sākusi un joprojām turpina karu pret Ukrainu. Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi Putina aresta orderi, apsūdzot viņu Ukrainas bērnu deportēšanā, kas ir kara noziegums.
