Fortifikāciju būvē iesaistīta reģionālā militārā pārvalde, Valsts transporta dienests un inženiertehniskās vienības. Galvenās pozīcijas ir tranšejas, kas stiepjas daudzu simtu metru garumā Doneckas un Zaporižjas virzienā.

Virsnieks Leonīds žurnālistiem parādīja ejas, kuru dziļums ir 2 metri jeb par pusmetru vairāk, nekā paredzēja kādreiz spēkā esošie standarti.

Tagad karavīri var pārvietoties pilnā augumā un drošāk evakuēt ievainotos. Taču ejas nedrīkst būt pārāk platas, jo šādā gadījumā palielinās trāpījuma iespēja artilērijas un mīnmetēju apšaudes laikā.

Nopietnākas būves ir bunkuri, kurus veido no betona vai koka, un operatīvās grupās pārstāvis Dmitro atzina, ka katram materiālam ir savas priekšrocības un trūkumi.

Ar tehniku tiek rakti dziļi prettanku grāvji, bet atsevišķās vietās ierīko pazemes ejas. Tās vislabāk noder pie pašas frontes līnijas, jo pasargā no droniem, kā arī ļauj negaidīti sākt uzbrukumus un apgādāt karavīrus ar munīciju.

Ukrainas sauszemes spēku komandieris ģenerālleitnants Aleksandrs Pavļuks izteicies, ka Ukraina šogad mēģinās pārņemt iniciatīvu un veikt pretuzbrukuma darbības. Pēc analītiķu domām, Ukrainas mēģinājums šogad pārņemt iniciatīvu ir iespējams, taču jautājums, vai tas izdosies. Tas būs atkarīgs no tā, ar ko, cik daudz un cik ātri Rietumi spēs palīdzēt Ukrainai.

Ierobežotie resursi nozīmē to, ka tie ir kaut kā jāsadala starp aizsardzības operācijām un lokāliem nelieliem pretuzbrukumiem. Saprotams ir tas, ka neskaidrība par turpmāko palīdzību no partneriem ierobežo Ukrainas vērienīgāku operāciju plānošanu. Jo ātrāk tiks saņemta palīdzība un būs skaidrība par tās piegādes termiņiem, jo ātrāk un precīzāk varēs izplānot potenciālos pretuzbrukumus.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.