Harkivas apgabala Izjumu no frontes šķir 50 kilometri. Ienaidnieks pilsētu pēdējo reizi apšaudīja oktobra beigās. Tā ir smagi cietusi kaujās, un ļoti daudziem vajadzīga palīdzība.
"Kad mūs bombardēja, ēst gatavojām uz ķieģeļiem. Nekurinājām. Sildījām ēdienu ārā, uz ķieģeļiem. Šī mums ir liela palīdzība," sacīja Izjumas iedzīvotāja Natalija Kopila.
Norvēģijas Bēgļu lietu padomes pārstāvji atveduši 170 krāsniņas. Tās izdala vecāka gadagājuma cilvēkiem un maznodrošinātām ģimenēm, kas mitinās privātmājās.
"Krāsnis ir uzticamas un kalpos ļoti ilgi. Tās ir izgatavotas maksimāli ergonomiski. Ir riņķis ēdiena gatavošanai. Jūs varat uzlikt traukus, un tajā pašā laikā to var aizvērt, un izmantot kā sildīšanas ierīci," teica Norvēģijas Bēgļu padomes pārstāvis Artems Lisenko.
Izjumā ir apmēram 10 000 mājsaimniecību. Pilsētā tagad ir elektrība, gāze un ūdens. Bet, ja okupanti izpostīs gāzes vadu, šīs krāsnis būs vienīgais glābiņš gaidāmajā ziemā. Pie krāsniņas ticis arī Viktors Sokoļņikovs. Viņam mājā ir paša meistarota krāsns, kas palīdzēja ģimenei pārdzīvot pirmos bombardēšanas un okupācijas mēnešus.
"Šī, protams, ir labāka. Bet, ja mums ir gāze, mums to nevajadzēs. Bet, ja nebūs gāze? Ko es darīšu? Šīs būs vienīgā, kas glābs mūs," sprieda Izjumas iedzīvotājs Viktors Sokoļņikovs.
Tikmēr blakus rajonā - Doneckas apgabala Limanā rūc kokvedēji. Iedzīvotāji pirms gaidāmās ziemas saņem malku. "Gāze ir vai nav. Bet malka ir malka. Iekurini krāsni, un, paldies Dievam, mājā ir silts," skaidroja Limanas iedzīvotājs Serhijs.
Pašvaldība uz vienu mājsaimniecību atvēlējusi trīs kubikmetrus malkas. Kaimiņi viens otram palīdz atvesto sanest pagalmos. Taču ļaudis ir bažīgi. Ar pašvaldības doto diez vai pietiks apkures sezonai.
"Piepirksim klāt. Saņemsim pensiju un tad. Problēma, ka nav ogļu. Malka ātri sadeg. Bet neko nedarot, cilvēkiem jādzīvo bez siltuma, aukstumā," sacīja Serhijs.
Limānā dzīvo 5500 iedzīvotāju, un vairums pieteikušies malkai. Divās nedēļās pašvaldības sagādāto malku saņēmušas vairāk nekā 400 ģimenes, vēl 450 ģimenes tikušas pie koka granulām.
"Esam sākuši izdalīt malku pilsētā tur, kur ir daudzstāvu ēkas. Jo šogad apkures sezonā siltumtīkli nedarbosies. Bet pērn un šogad izsniedzām iedzīvotājiem krāsniņas. Tagad izsniedzam trīs kubikmetrus malkas katrai mājsaimniecībai un katram dzīvoklim, kas jāapsilda," pauda Limanas administrācijas vadītājs Oleksijs Žuravļovs.
Jau vasaras beigās Ukrainā sāk kāpt cenas ģeneratoriem. Ukraiņi sāka veidot sveču, bateriju un pārnēsājamo gāzes balonu krājumus. Baidoties, ka tiklīdz iestāsies ziema, Krievija atkal varētu uzbrukt Ukrainas enerģētikas sektoram, kā tas bija pērn.
