Stoltenbergs intervijā uzsvēra, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzvaras gadījumā Ukrainu sagaida traģēdija. Tas būtu bīstami arī pašai aliansei, tāpēc ir svarīgi, lai Ukraina izturētu.
NATO vadītājs arī atzina, ka pēdējo mēnešu laikā frontē būtiska virzība nav bijusi, taču tas nenozīmē sakāvi. Diemžēl rietumvalstu nepietiekamā atbalsta dēļ situācija var pasliktināties, tāpēc Ukraina jāatbalsta gan labos, gan sliktos laikos.Tomēr Stoltenbergs neatbildēja uz jautājumu par to, kā šajā situācijā būtu jārīkojas Ukrainas armijai, jo to izlemj komandieri.
Tikmēr Ukrainas mediji vēsta, ka arī šonakt Krievijas armija no okupētās Krimas palaidusi trieciendronus, un tie virzījās uz Ļvivu un citām pilsētām. Svētdien, 3. decembrī, Hersonā iebrucēji sagrāva daudzdzīvokļu māju un divas slimnīcas un gājis bojā vismaz viens cilvēks.
Par ienaidnieka kara vešanas metodēm skaidri liecina divu gūstā padevušos Ukrainas karavīru nošaušana pie Stepnes ciema Doneckas apgabalā.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
