Par to, ka Krievijas karaspēks varētu gatavoties jaunai plaša mēroga ofensīvai, Ukrainā runā jau ilgāku laiku. Marta beigās par to intervijā izteicās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Viņš sacīja, ka situācija frontē iespēju robežās stabilizēta, ņemot vērā ievērojamo ieroču un munīcijas trūkumu, taču jau drīzā nākotnē – maija beigās vai jūnijā – varētu būt sagaidāms Krievijas uzbrukums, tāpēc Ukrainai ļoti vajadzīga militāra palīdzība.
Bažas par gaidāmo Krievijas ofensīvu
Par iespējamo jauno Krievijas pretuzbrukumu vasarā šonedēļ raksta arī medijs "Politico", kas, atsaucoties uz augsta ranga Ukrainas militārpersonām, vēsta, ka šāda uzbrukuma gadījumā ir augsts risks, ka pašreizējā frontes līnija varētu tikt pārrauta.
Krievija jau vairākas nedēļas masīvi uzbrūk ukraiņu pozīcijām ar vadāmajām aviobumbām, un tiek pieļauts, ka gadījumā, ja okupantu armija sakoncentrēs savus resursus kādā noteiktā frontes posmā, tai varētu izdoties arī izrauties uz priekšu.
Arī medijs "The Economist" raksta par gaidāmo Krievijas pretuzbrukumu "līdz ar pavasara pāreju uz vasaru". Krievija varētu sākt jaunu lielu ofensīvu, iespējams, pat visā frontes līnijas garumā, tāpēc ukraiņiem šobrīd steidzami jāstiprina karaspēks un aizsardzības līnija frontē.
Ukraina iegulda ievērojamus līdzekļus nocietinājumu būvēšanā
Ukrainas valdības lēmumi liecina, ka tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu aizsardzību. Ukrainas Ministru kabinets šonedēļ piešķīra papildu finansējumu nocietinājumu būvniecībai gandrīz visā frontes līnijas garumā.
"Uzticamu nocietinājumu izbūvei šogad valdība jau ir piešķīrusi 20 miljardus hrivnu (ap 472 miljoni eiro). Šodien piešķiram vēl papildus 5,6 miljardus hrivnu (132 miljoni eiro), no tā – 1,1 miljards fortifikāciju izbūvei Doneckas apgabalā, vairāk nekā viens miljards hrivnu Zaporižjas apgabalam, 1,5 miljardi – Sumu apgabalam un 300–400 miljoni attiecīgi Mikolajivas un Hersonas apgabaliem.
Būvniecības darbs notiek režīmā – 24 stundas 7 dienas nedēļā. Tas viss nepieciešams, lai nostiprinātu mūsu aizsardzību un pasargātu mūsu karavīrus," uzsvēra Ukrainas premjers Deniss Šmihaļs.
Nocietinājumu izbūvei šogad Ukrainā ir atvēlēti nopietni līdzekļi. Nesen arī tika publiskoti daži video no nocietinājumu vietām – gan tām, kur šobrīd tikai darbi notiek, gan tām, kur jau pabeigti. Tiek būvētas patiešām nopietnas nocietinājuma būves. Tās nav vienkārši zemē izraktas alas, pa kurām karavīriem pārvietoties, bet daudz nopietnākas konstrukcijas.
Ukrainas prezidents Zelenskis martā izteicās, ka nocietinājumus plānots izbūvēt 2000 kilometru garumā. Tas ir milzīgs uzdevums, atzina Zelenskis, un Ukraina iespēju robežās mēģina sagatavoties.
Ukrainai vajadzīga sabiedroto palīdzība
To, ka Ukraina nesēž rokas klēpī salikusi, bet iespēju robežās mēģina sagatavoties iespējamiem Krievijas uzbrukumiem, Zelenskis uzsvēra arī trešdien savā ikvakara uzrunā tautai.
"Pakāpeniski plānojam darbu kopā ar partneriem tuvākajiem mēnešiem – gan maijam, gan jūnijam vajadzētu būt aktīvas darbības laikam Ukrainas labā, mūsu mērķu sasniegšanai šajā karā. Mēs skaidri saprotam, uz ko Krievija gatavojas, ko viņi vēlas un kam viņi savā armijā uzņem karavīrus.
Un mums visiem, mūsu partneriem, ir jābūt spēcīgai reakcijai uz Krievijas operācijām – jebkurām Krievijas operācijām. Mums ir jāuzvar šis karš," teica Zelenskis.
Lai uzvara būtu iespējama, Ukrainai ļoti nepieciešama militārā palīdzība – droni, munīcija un raķetes. Ļoti tiek gaidītas sen solītās F-16 kara lidmašīnas.
Šonakt notikušais noziedzīgais uzbrukums Harkivai, kur tika nogalināti pieci cilvēki, bet vismaz 12 ievainoti, kārtējo reizi apliecināja, cik svarīgi Ukrainai ir stiprināt pretgaisa aizsardzību.
Ar esošām pretgaisa aizsardzības ieročiem ir par maz – Ukrainai vajag vēl vismaz septiņas pretgaisa aizsardzības iekārtas "Patriot", pavēstījis Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.
Viņš apņēmies šo lūgumu saviem ārvalstu kolēģiem aktualizēt katrā sanāksmē Briselē tuvāko divu nedēļu laikā.
Kuleba norāda, ka Ukraina ir pateicīga par līdz šim piešķirto atbalstu, bet ar to vienkārši nepietiek.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
