"Mēs esam sasaukuši vēsturisku ES ārlietu ministru sanāksmi šeit, Ukrainā, kandidātvalstī un topošajā ES dalībvalstī," Borels ierakstīja vietnē "X". "Mēs esam šeit, lai paustu savu solidaritāti un atbalstu Ukrainas tautai," viņš norādīja.

Arī Kuleba atzinīgi novērtēja sanāksmi, kas, citējot ministra teikto, notiek "ES nākotnes robežās".

"Priecājos sveikt ES ārlietu ministrus vēsturiskajā sanāksmē Ukrainā. Pirmo reizi vēsturē ārpus pašreizējām ES robežām. Bet arī tās nākotnes robežās. Esmu pateicīgs Eiropas Savienībai un personīgi Žuzepam Borelam par nesatricināmo ES atbalstu Ukrainai," Kuleba paziņoja vietnē "X".

Tā patiešām ir pirmā reize, kad Ārlietu padomes tikšanās notiek ārpus Eiropas Savienības. Šādi Eiropas valstu ārlietu ministri vēlas izrādīt politisku atbalstu Ukrainai laikā, kad daudzviet ir jūtams nogurums no kara un nepacietība par lēno pretuzbrukuma gaitu.

"Šādas sanāksmes tiek dēvētas par neformālām, jo, pirmkārt, tās notiek ārpus Eiropas Savienības teritorijas, un, otrkārt, tās tiek uzskatītas par augsta līmeņa politisku diskusiju, kuras mērķis ir nevis panākt kādu konkrētu lēmumu, bet gan sarīkot "prāta vētru", kas mums visiem kopā ir nepieciešama, lai paskatītos uz situāciju karā pret Ukrainu, uz to, kā Eiropas Savienība atbalsta Ukrainu un kā mēs varētu to turpināt," pēcāk sarunā ar medijiem skaidroja ES augstais pārstāvis ārlietās Borels.

Francijas ārlietu ministre Katrīna Kolonna uzsvēra, ka šāda kopīga tikšanās Ukrainā "ir arī vēstījums Krievijai, ka tai nevajadzētu paļauties uz mūsu nogurumu; mēs tur būsim vēl ilgi".

Ukrainai ES kandidātvalsts statuss tika piešķirts pagājušā gada jūnijā, dažus mēnešus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma valstī. Taču paredzams, ka sarunu process, līdz Kijiva pievienosies 27 dalībvalstu blokam, ilgs vairākus gadus, vēstīja raidsabiedrība "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība".

Interesanti, ka šī vizīte notika tikai dienu pēc tam, kad kļuva zināmi Slovākijas vēlēšanu rezultāti, un tagad izskan bažas, ka šī valsts varētu ieņemt Ungārijai līdzīgu, Ukrainas turpmākam atbalstam nelabvēlīgu pozīciju.

Kuleba diplomātiski izteicās, ka Ukraina respektē Slovākijas tautas lēmumu un ir par agru izdarīt secinājumus – jāredz, kam izdosies izveidot valdību.

Nav arī skaidrības par turpmāko finansiālo atbalstu no ASV.

Pēdējā brīža finansējuma likumprojektā, kura mērķis bija novērst ASV valdības darba apturēšanu, netika iekļauta palīdzība Ukrainai. Tomēr sagaidāms, ka tuvākajā laikā būs vēl viens mēģinājums pieņemt tiesību aktus, lai sniegtu palīdzību Ukrainai.

Taču Ukrainas ārlietu ministrs, runājot par nākotnes atbalstu Ukrainai, izteicās mierīgi un ar pārliecību par turpmāku sadarbību.  

"Mēs nejūtam, ka ASV atbalsts Ukrainai būtu sagrauts, jo ASV labi apzinās, ka Ukrainā uz kārts tiek likts krietni vairāk nekā tikai Ukraina. Runa ir par pasaules stabilitāti un paredzamību. Tādēļ es ticu, ka mēs spēsim rast vajadzīgos risinājumus," sacīja Kuleba.

Viņš norādīja: ASV saprot, ka Ukrainā izšķiras ne tikai Ukrainas nākotne, jo runa ir par visas pasaules stabilitāti un paredzamību.

"Mums, eiropiešiem, tas ir eksistenciāls drauds, varbūt ne visi visā pasaulē to tā uztver, bet mums, eiropiešiem, ļaujiet man to atkārtot, tie ir eksistenciāli draudi, un tāpēc mums ir jāturpina diskutēt ar mūsu amerikāņu sabiedrotajiem un draugiem, lai arī viņi turpinātu atbalstīt Ukrainu. Un esmu pārliecināts, ka šis lēmums tiks pārskatīts un visi kopā mēs būsim jūsu pusē," uzsvēra Borels.

Kijivā pirmdien ieradušies gandrīz visu ES dalībvalstu ārlietu ministri, izņemot trīs. Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš nevarēja ierasties slimības dēļ un Latviju pārstāv valsts sekretārs.

Kijivā nav ieradušies arī Polijas un Ungārijas ārlietu ministri, abām valstīm attiecības ar Ukrainu šobrīd ir saspringtas.

Ir cerības, ka izdosies pārvarēt Ungārijas veto – runa ir par Eiropas Miera fondu, ko kura tiek finansēti ieroči Ukrainai un kas ir steidzami jāpapildina. Ungārija vairākus mēnešus bloķēja nākamos 500 miljonus eiro. Iemesls tam – Ukrainas "starptautisko kara sponsoru" sarakstā ir iekļauta Ungārijas lielākā komercbanka OTP, kurai Krievijā ir miljoniem klientu un kura tiek apsūdzēta tā saukto "tautas republiku" atzīšanā Doneckas un Luhanskas okupētajās teritorijās. Tagad noprotams, ka Kijiva un Budapešta strādā pie provizoriska darījuma, saskaņā ar kuru banka mainīs dažas no savām operācijām un apmaiņā tiks svītrota no saraksta, paverot Ungārijai iespēju pārtraukt veto uzlikšanu.

Skaidru atbalstu Ukrainai pauda arī Vācija, sakot, ka Ukrainai nepieciešama palīdzības pakete, kas ietver pretgaisa aizsardzības un energoapgādes stiprināšanu Ukrainā un vairāk ģeneratoru piegādi, lai palīdzētu valstij pārdzīvot ziemu.

"Ar šo ES Ārlietu ministru padomi mēs virzām Eiropas Savienību tur, kur pašlaik visspēcīgāk pukst Eiropas sirds – šeit Kijivā, šeit Ukrainā. Ukrainas nākotne ir Eiropas Savienībā, mūsu brīvības kopienā. Un tā drīz stiepsies no Lisabonas līdz Luhanskai.

Ar katru ciematu, ar katru metru, ko Ukraina atbrīvo, ar katru metru, kur tā glābj savus iedzīvotājus, tā arī bruģē ceļu uz Eiropas Savienību.

Un mēs kā Eiropas partneri un draugi turpināsim atbalstīt Ukrainu katru dienu," solīja Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka.

Vien dažas stundas pirms tikšanās, naktī uz pirmdienu, Krievija veica jaunus artilērijas triecienus Hersonai, nogalinot vismaz vienu cilvēku un ievainojot sešus, tostarp divus bērnus. Uzbrukumā bojāta arī pareizticīgo katedrāle.

"Šāviņi trāpīja diecēzes administrācijas pagrabā, kā arī katedrālē. Rezultātā tika bojāta centrālā ieeja, fasāde, sakristeja un saimniecības telpas, kā arī izsisti logu stikli," pavēstīja Hersonas diecēzē.

Atbrīvoto Hersonas apgabala daļu, tostarp Hersonas pilsētu, jau mēnešiem ilgi gandrīz katru dienu apšauda Krievijas karaspēks, kas izvietots Dņepras kreisajā krastā.

Krievija naktī arī raidīja septiņus Irānā ražotos bezpilota lidaparātus uz Dņipropetrovskas dienvidu reģionu, stāstīja Ukrainas Bruņoto spēku pavēlniecības "Dienvidi" pārstāve Natālija Humeņuka. Četrus no tiem Ukrainai izdevies notriekt.

Kaujas laukā Ukrainas spēki turpināja ofensīvu Doneckas apgabala austrumu daļā ap Bahmutu un pie dienvidu pilsētas Melitopoles.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.