Šobrīd turpinās glābšanas darbi un uzbrukuma postījumu apzināšana sešos Kijivas rajonos, kur krita raķešu atlūzas. Tās ir uzkritušas virknei daudzstāvu dzīvojamo māju, lielveikalam, tirgus laukumam, sociālās un civiliās infrastuktūras objektiem, cietis arī gāzesvads un daļa pilsētas rajonu palikuši bez elektrības un ūdens.

Smagi postījumi ir nodarīti vairākām dzīvojamām mājām, un šobrīd  zināms par vienu Kijivas iedzīvotāju – sievieti, kas no gūtajām traumām mirusi, jau esot mediķu rokās.

Vēl divi bojāgājušie ir Kijivas apgabalā. Bet situācija strauji mainās un arvien pieaug cietušo skaits.

Kijivas militārā administrācija informēja, ka Kijivai un apgabalam uzbrukts gan ar "Shahed" droniem, gan spārnotajām un ballistiskajām raķetēm. 

Gaisa trauksmes kopumā ilgušas apmēram 6 stundas. Sākumā ienaidnieks uzbrucis ar "Shahed" droniem, bet pēc tam grupās un atsevišķi raidītas raķetes.

"Tāda masveida raķešu uzbrukuma rezultātā galvaspilsētā diemžēl ir nodarīti postījumi dzīvojamajām ēkām, sabojāta infrastuktūra un ir cietušie," stāstīja Kijivas militārās administrācijas pārstāvis Mihailo Šamanovs. "Vissmagākā situācija ir Solomjanskas rajonā, kur bojājumi ir nodarīti daudzstāvu dzīvojamām ēkām – uguns nobloķēja cilvēku izkļūšanu no augšējiem stāviem. Glābēji veica cilvēku evakuāciju. Atbilstoši sākotnējai informācijai šobrīd ir zināms par vismaz 25 cietušajiem."

Laikā kopš eksperta teiktā cietušo skaits ir audzis – zināms par 38 cietušajiem Kijivā, to skaitā ir arī bērns, un šī informācija tiek nemitīgi aktualizēta. 

Postījumu vietās darbu turpina glābēji, turpat darbojas arī palīdzības organizācijas, kas palīdz cilvēkiem, kuru mājas nupat ir izpostītas.

Atbildīgie dienesti strādā, lai sniegtu palīdzību Harkivas iedzīvotājiem. Tur arī ir zināms par vienu sievieti, kas nogalināta, un ir vismaz 41 cietušais. 

Arī Harkivā ir nodarīti milzīgi postījumi – cietusi civilā infrastuktūra, pēc uzbrukumiem sākušies trīs ugunsgrēki, un tur arī turpinās seku novēršanas darbi.

Uz notikušo reaģējis prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš akcentējis, ka šie masveida uzbrukumi turpinās jau trešo dienu un absolūts vairākums no tiem ir vērsti tieši pret civilajiem objektiem.

Prezidents arī pateicās starptautiskajiem partneriem, kas palīdzējuši stiprināt pretgaisa aizsartdzību ar "Patriot" un citām iekārtām, tādējādi katru dienu glābjot daudzu ukraiņu dzīvību.

Tikmēr, pastiprinoties Krievijas gaisa triecieniem Ukrainā, Polija patruļām savā gaisa telpā nosūtījusi četrus iznīcinātājus F-16 un NATO degvielas uzpildes lidmašīnu, paziņojis Polijas armijas ģenerālštābs.

Otrdienas rītā Polijas armijas ģenerālštābs platformā "X" informēja, ka "aktivizēti divi pāri iznīcinātāju F-16 un sabiedroto degvielas uzpildes lidmašīna", lai "aizsargātu Polijas gaisa telpu". Pasākumi tiek veikti saistībā ar "Krievijas Federācijas tālas darbības rādiusa aviācijas intensīvu darbību", veicot "triecienus Ukrainas teritorijā", lasāms paziņojumā.

Ukrainas armija paziņoja, ka otrdienas rītā uzbrukumam pacēlušies 16 Krievijas stratēģiskie bumbvedēji "Tu-95MS".

Polijas gaisa telpā piektdien no Ukrainas ielidojusi un pēc tam izlidojusi Krievijas spārnotā raķete. Incidents notika laikā, kad Krievija veica plašu aviācijas uzbrukumu Ukrainas pilsētām, kurā nogalināts vismaz 41 civiliedzīvotājs.

Polijas amatpersonas otrdien paziņoja, ka Polijas un NATO radaru, kā arī sauszemes izpētē nedēļas nogalē apstiprināts, ka raķete atstājusi  Polijas teritoriju. Kā liecina radaru informācija, raķete Polijas gaisa telpā atradās trīs minūtes.

2022. gada novembrī Ukrainas pretgaisa aizsardzības raķete nokrita Polijas pierobežas ciemā, nogalinot divus civiliedzīvotājus.

Sākotnēji bija bažas, ka nokritusī ir Krievijas raidīta raķete, kas vairoja satraukumu par tiešu NATO iesaistīšanos karā.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr gan ASV, gan Eiropas Savienības palīdzība "karājas gaisā".