(papildināts ar informāciju par protestētājiem)
Teatralizētajā inscenējumā zem zilajām debesīm olimpisko uguni izliektā spogulī iededza priesterienes lomā iejutusies aktrise Ksanti Georgiu. Atšķirībā no ģenerālmēģinājuma, kad sauli debesīs sedza mākoņu sega, oficiālajā ceremonijā nebija nepieciešams izmantot jau iepriekš iedegtu uguni.
Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs uzrunā pirms uguns iedegšanas aicināja respektēt olimpiskās spēles kā politiski neitrālu vidi, kas pulcē visas pasaules sportistus mierpilnām sacensībām un palīdz pasaulē būvēt tiltus un pārvarēt dažādas domstarpības.
Pandēmija arvien sarežģī situāciju pasaulē, bet pasaules sabiedrība ir spējusi atrast risinājumus, lai olimpiskās spēles varētu notikt arī izaicinošajos apstākļos, uzskata rīkotāji.
Ceremoniju klātienē vēroja arī Grieķijas prezidente Katerina Sakellaropula.
Iedegto uguni nogādās nakšņošanai Atēnu Akropolē. Ķīnas delegācija olimpisko uguni saņems ceremonijā otrdien Atēnās vēsturiskajā Panatēnaju stadionā, kur paredzēts pulcēties tikai 200 akreditētām personām. No Atēnu starptautiskās lidostas olimpisko uguni ar līgumreisu trešdien nogādās Pekinā.
Epidemioloģiskā apdraudējuma dēļ uguns iedegšanas pasākums risinājās, klātesot oficiālajām personām, bet bez skatītājiem, kas rīkotājiem mazināja risku sastapties ar protestētājiem. Cilvēktiesību aizstāvji kritizēja SOK par spēļu rīkošanu Pekinā, jo Ķīnu apsūdz nopietnos pārkāpumos pret uiguru minoritāti un vēršanos pret demokrātijas aizstāvjiem Honkongā. SOK kritiku gan noraidīja, paskaidrojot, ka nav tās spēkos atrisināt jautājumus, kas nav pa zobam pat lielākajām starptautiskajām organizācijām.
Pēc ceremonijas Senās Olimpijas drupās trīs aktīvisti gan pamanījās izritināt Tibetas karogu un plakātu ar uzrakstu "Nē genocīda spēlēm". Apsargi piespieda karogu un plakātu aizvākt, kā arī aizturēja protestētājus.
Ziemas olimpiskās spēles Pekinā notiks no 4. līdz 20. februārim. Olimpiskās lāpas stafetē Ķīnā ir paredzētas izmaiņas sākotnējā plānā Covid-19 dēļ, tomēr atteikties no olimpiskās uguns izrādīšanas organizatori negrasās. Pekina kļūs par pirmo pilsētu, kas uzņēmusi gan vasaras, gan ziemas olimpiskās spēles.
Olimpisko uguni Olimpijā pirmo reizi mūsdienās aizdedza 1928. gada Amsterdamas olimpiskajām spēlēm, bet uguns stafeti pirmo reizi ieviesa 1936. gadā nacistiskās Vācijas ideologi pirms Berlīnes olimpiskajām spēlēm. Pēc Otrā pasaules kara olimpiskās uguns stafete kļuva par olimpisko spēļu neatņemamu sastāvdaļu.