Eiduka atceras, ka filmas tapšanas gados bija gan daudz laba, gan slikta, un sportistei būs interesanti redzēt, ko no safilmētā materiāla režisori būs izvēlējušies. Patrīcijai sajūta pirms pirmizrādes ir kā olimpiskajās spēlēs, ka pirms starta nav laika pat iepazīt slēpošanas trasi.
Pēc vairākus gadus ilgušās sadarbības filmas tapšanā Eiduka vairs nejūtas tik introverta un ir brīvāka arī televīzijas kameru priekšā. Viņa neslēpj, ka filmēšanas laikā bija arī kaitinoši brīži, kad gribējās palikt vienai, bet sportiste ar laiku pierada. Sākumā, pirms ielaist savās mājās cilvēkus ar kamerām, Patrīcija par daudz ko aizdomājās, bet vēlāk saprata, ka dzīvē ne vienmēr viss var būt perfekti un izcili.
"Filmai būs daudz lielāka vērtība tajā ziņā, ka tā vienkārši ir realitāte. Nekas tur nav ne uzpūsts, ne samākslots," uzsvēra Eiduka.
Savukārt režisors Ernštreits atzina, ka
labāk ir pašlaik nedomāt par to materiālu, kam vieta filmā neatradās, jo galvenā mēraukla ir skatītāji.
Par svarīgu faktoru Ernštreits uzskata uzticēšanos montāžas režisoram, un tā ir Kļavas atbildības zona. Gadu gaitā režisori ir labi sastrādājušies, un Dāvids zina, ka Inese var pamatot katru kadru, epizodes garumu un montāžas ritmu, lai gan dzīvē viņa Patrīciju vēl nav redzējusi.
Ernštreits saskata ieguvumu arī tajā, ka daudz kam vieta filmā neatradās. Tas ļaus viņam saglabāt materiālu arhīvam, kur atrast interesantas epizodes, kad Patrīcija būs sportā guvusi lielus panākumus un kļuvusi par pasaulē pieprasītu sportisti.
Filmas tapšanā autoriem bija jāpieņem situācija un savu reizi varbūt arī jāatsakās no klasiskām teorijām.
Ja Eiduki tika filmēti pusdienojam, nebija viegli ģimeni pārliecināt, ka uz galda nav jābūt šķīvju arī kino komandai. Ernštreits atzina, ka ar to ir jāprot saaugt un reizēm arī upurēt kādu filmēšanas epizodi, lai pasēdētu visi kopā kā ģimene un iemantotu savu varoņu uzticību.
Latvijas dokumentālajā kino ir piemēri, kur autori seko varoņiem gadu desmitiem, bet Ernštreitam filmas tapšanas laiks izvērtās iepriekš nepieredzēti ilgs.
"Šobrīd apritētu faktiski seši gadi, kopš radās iecere, un filmēšanas process bija piecu gadu garumā," Latvijas Radio pastāstīja Ernštreits. "Periods, kas daudz iemācīja, pašam lika nospraust jaunas mērvienības, ko nozīmē daudz, ilgi, un arī atbildīgi pieiet varoņu likteņiem un izaugsmei."
Filmas autoriem un galvenajai varonei vēl būs vairākas tikšanās ar skatītājiem gan Rīgā, gan Pļaviņās un Patrīcijas dzimtajos Vecbebros. Maija sākumā filmu "Patrīcija" gaida starptautiskā pirmizrāde Vācijā lielākajā dokumentālo filmu festivālā Minhenē.
KONTEKSTS:
Režisoru Dāvida Ernštreita un Ineses Kļavas dokumentālā filma "Patrīcija" vēsta par Patrīciju Eiduku un viņas ģimeni – tēvu, kurš meitu no mazotnes gatavoja olimpiskajām spēlēm, brāļiem, kuri kļuva par viņas atbalstu, par dzīves pārbaudījumiem, sporta aizkulisēm un jaunas sievietes gribasspēku.
