Folkloras kopa „Ķocis" darbojas Liepājas bērnu un jauniešu centra struktūrvienības „Vaduguns" paspārnē. Liepājnieces Solveigas Pētersones vadībā folkloras kopā dažādas prasmes, kas saistītas ar latviešu dzīvesziņu, apgūst 22 dalībnieki - jaunākajam 3 gadi, vecākajam 15.
Lakatu aušanai vairāk pievērsušās lielākās meitenes. Par savu pieredzi stāsta Franciska un Katrīna. „Es esmu ļoti lepna par to, kas mums ir izdevies. Lakati ir ļoti skaisti - koši un interesanti," saka Franciska. „Izdomājām, vai liksim divas vai trīs kārtas, sarkano vai brūno. Tagad var redzēt, kas sanācis. Vienmēr bija pārsteigums. Man patīk ar sarkano un zaļo," atzīmē Katrīna.
Kā jau saka pašas audējas - koši, rūtaini un vizuāli pievilcīgi lakati, kādi piedienas kurzemniecēm. Ierosme, pašām veidot savus plecu lakatus, radusies, kad akcijas laikā „Satiec savu meistaru" vecākās folkloras kopas audzēknes devušās pie Bārtas etnogrāfiskā ansambļa sievām, lai apgūtu lakatu aušanas prasmes, atceras folkloras kopas vadītāja Solveiga Pētersone. "Divas no sieviņām bija tik ļoti priecīgas un atsaucīgas, ka viņas mums ierādīja šo te lakatu aušanas tehniku un parādīja pirmās iemaņas. Tad mēs kopā ar bērniem un dažiem vecākiem nevarējām rimties, tā vien gribējās mēģināt šo te ideju realizēt. No vienas šīs satikšanās radās projekta ideja," norāda Pētersone.
Šajā projektā aktīvi iesaistījusies arī folkloras kopas „Ķocis" audzēkņu mamma Agita Vucena. Viņa sagatavojusi krāsainos dzijas pavedienus, lai ikviens izstādes apmeklētājs varētu pielikt savu roku pēdējā lakata tapšanā. "Šis ir apvienojums no tā, kas palicis pāri. Visu citu lakatu krāsiņas ir šajā pēdējā lakatā. Tiem, kuri nāks vēlāk apskatīt izstādi, varēs ieaust savu diedziņu," klāsta Vucena.
Vienu lakatu iespējams noaust septiņās stundās. Aušanas process paātrinājumā būs redzams divu minūšu filmiņā, ko varēs apskatīt arī Liepājas Bērnu un jaunatnes centra mājas lapā. „Vispirms ir jāizveido rāmis. Mūsdienās lakatu aušanai labi noder preskartons. Šoreiz 1,25x1,25 m liels rāmis. Ik pa septiņiem milimetriem iezāģētas mazas daļiņas. Uz rāmja jāuzvelk dzija. Rāmis ir tikpat liels, cik lakats, jo iznākumā ir trīsstūrveida puslakats," saka Vucena.
Lakatu aušana vienlaikus bērniem māca saprast, ka senākos laikos apģērbam bijusi cita vērtība, turpina Solveiga. "Senos laikos apģērbs nebija tāds kā mūsdienās, šodien gribu to vilkt, rīt ko citu. Nākamā dienā nopērku veikalā citu vai izmetu. Ja sabojāts, tad arī no tā atsakos. Vecos laikos apģērbs bija vērtība. Bija apģērbi, kurus māte varēja nodot mantojumā savai meitai, meita mazmeitai. Bija apģērbs, ko vienu reizi mūžā pagatavoja, piemēram, godu tērpi – tautas tērpi, ko valkāja visu mūžu," norāda Pētersone.
Lakatu darināšanai ir arī praktiski apsvērumi. Tā folkloras kopa rudenī varēs papildināt savus pelēki baltos tērpus - lina svārkus un kreklus ar krāsainiem un siltiem vilnas plecu lakatiem. Izstādē apskatāmi 12 plecu lakati, kurus papildina Daces Virsnieces keramikas rotas.
