Jauno mākslinieku veikumu kā ļoti interesantu, aktuālu un arī filozofiski dziļu vērtē “Art Pegazs Fonda” vadītāja Antra Dzene, atzīmējot: “Liels prieks par to, ka mākslinieki iedziļinājās. Patīkami pārsteidza izdoma, dažādība un filozofija.”
Ar ASV vēstniecības Latvijā atbalstu rīkotajā konkursā izglītības aspekts bija svarīgs nosacījums. Tāpēc vispirms konkursa dalībnieki saņēma izglītojošo materiālu, kas ļāva dziļāk iepazīties ar to, kas notika Amerikā un Latvijā Aukstā kara laikā un kā tas atspoguļojās mākslā. Pēc tam jaunie mākslinieki varēja ķerties pie darba un viņu uzdevums bija savā mākslas darbā apvienot divus atšķirīgos stilus – abstrakto ekspresionismu, kas tolaik dominēja Amerikā, un sociālistisko reālismu, kas bija valdošais tā laika padomju Latvijā,
Antra Dzene skaidro: “Padomju Savienība un ASV bija tik dažādas tieši mākslas nozarē, ka mums likās interesanti, kā mākslinieki spēs izprast un apvienot divus stilus – pilnīgi pretējus.
Un lielākais prieks, ka viņi nevis tik daudz koncentrējās uz to Aukstā kara tēmu, bet drīzāk uz mūsdienām, viņi izmantoja tās zināšanas, ko viņi ieguva no izglītojošā materiāla un to visu korelēja ar mūsdienām.”
No gandrīz 60 iesūtītajiem darbiem konkursa finālā iekļuva 20. Ļoti interesanti vērot, kā reālisma motīvi tajos sapludināti ar ekspresionisma tehniku – krāsas šļakstiem, notecējumiem, kubisma elementiem.
Darbu tematika ir ļoti daudzveidīga. Sākot no ļoti personiska darba “Staļina bērns”, kurā jaunais mākslinieks runā par deportācijām, ko viņa dzimta piedzīvojusi divās paaudzēs, līdz darbiem, kuru autori mūsdienu sociālo tīklu pasaulē saskata daudz paralēļu ar padomju laika pārspīlēti optimistiskajām sejām un pozitīvajiem saukļiem.
Bet gleznas “Klusais varonis” galvenais tēls ir ārste ar rētām uz sejas no ilgstošās masku un aizsargbriļļu lietošanas.
Antra Dzene iezīmē arī citas aktuālas darbu tēmas: “Sievietes loma mūsdienās, kur sieviete balansē starp karjeru, mājsaimniecību, vizuālo izskatu. Tad viena tēze bija, ka šobrīd mēs arī dzīvojam sienās un šobrīd tas ir burtiski, jo mēs esam ieslēgti savās mājās, savos datoros vieni paši, bet toreiz jau arī bija sienas, tikai citā izpausmē. Tad arī bija tāda vīzija par to, ka – lai kādas arī būtu tās ārējās robežas, ko uzliek sistēma, īstās robežas jau rada mūsu prāts.”
Par spēju izlauzties no robežām, par iekšējās brīvības iespēju jebkuros apstākļos vēsta arī Agneses Čemmes darbs “Putns telpā”, par kuru pati autore saka: “Darbs ir lakonisks un konceptuāls, tā ir atsauce uz dažādiem mākslas stiliem, kas bija aktuāli Amerikā tajā laikā. Bet, neskatoties uz to, ka bija tas dzelzs priekškars un ka bija uzlikta stingra doktrīna, kā māksliniekiem jāstrādā, man liekas, ka mūsu mākslinieki tomēr sevi pierādīja ar super brīnišķīgām, svaigām idejām un īstenībā strādāja līdzīgās tehnikās kā ASV. Tas tikai parāda to, ka radošums dažkārt nemaz nav tā izskaidrojams, kur rodas idejas, kur rodas jaunie stili.”
Ļoti personisks un tieši šī laika izjūtām veltīts ir Lindas Lagzdiņas darbs “Robežas”, tā fons veidots abstraktā ekspresionisma manierē, bet reālistisks ir priekšplānā redzamais meitenes tēls. Autore skaidro: “Galvenā doma ir par robežu, kas mūsu prātos ir šobrīd, kad mums ir mentāli grūti sadzīvot ar ierobežojumiem un daudziem ir depresija un negatīvisms. Bet varbūt mums ir jāmācās pārkāpt tai robežai pāri un ieraudzīt to, ka pa logu tomēr iespīd gaisma un ka ir arī kaut kas pozitīvs, ko mēs no tā visa varam iegūt. Man pašai šis darbs ir tuvs, jo man pašai ir emocionāli grūti šajā periodā, es it kā sevi izdzīvoju šajā gleznā un, jā, cenšos pacelt galvu, ieraudzīt gaismu un noticēt, ka viss tomēr būs kārtībā.”
Tikko pasludināti arī konkursa uzvarētāji, 3. vietu ieguvusi Agnese Rituma par darbu “Picture Perfect”, kas ir formā un saturā pārliecinošs stāsts par mūsdienu sievieti.
2. vietu ieguvis Aivis Pīzelis par gleznu “Radi mākslu, nevis karu”, kas ir darbs vairākos slāņos burtiskā un pārnestā nozīmē.
Savukārt 1. vietu izpelnījies Pavels Sagalajevs par gleznu “Ieeja”, kas ir dziļi filozofisks darbs, kas aicina mūsdienu cilvēkus meklēt jaunu ieeju citādākā un labākā pasaulē.
Šobrīd visus darbus var apskatīt mākslas galerijas “Art Pegazs” “Facebook” lapā. Ja situācija atļaus, 15. un 16. maijā tos izliks apskatei galerijas āra terasē, bet, iespējams, vēlāk tos varēs skatīt arī galerijas telpās klātienē, jo izstāde notiks līdz 5. jūnijam.