Latvijas Nacionālā teātra paplašināšanās uz tenisa kortu rēķina būšot projekts vismaz turpmākajiem 100 gadiem ar 21. gadsimta tehnoloģijām. Kādas prasības iekļaut metu konkursā un kā vislabāk režisēt teātra dzīvi jaunajā piebūvē, lai pulksteņa mehānisms strādātu vislabāk, šodien sprieda pašvaldība un teātra komanda.
“Nacionālā teātra komanda sagatavoja ļoti labu projektēšanas uzdevumu, un šobrīd es varu teikt – mēs pieņēmām lēmumu pēc mēneša, 29. aprīlī, pulksten 12.00 mēs sludinām metu konkursu,” pastāstīja Rīgas vicemērs Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”).
Metu konkurss noslēgsies 9. septembrī, un septembra beigās vai oktobra sākumā tiks parakstīts līgums par projektēšanu. Kā norādīja Burovs, tai plānoti 2–2,5 gadi, līdz ar to
būvniecību plānots sākt 2022. gadā, kad beidzas līgums ar tenisa kortu īpašniekiem.
Vidēja izmēra skatītāju zāles neesamība ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc teātrim jāpaplašinās. Turklāt tenisa korti, ko pērn pēc garas epopejas bezatlīdzības lietošanā saņēma pašvaldība, ir vienīgā iespēja teātrim izvērsties teritoriāli.
“Tā ir absolūta nepieciešamība, un šādu vietu līdz šim teātrī nav bijis. Jā, mums ir divas zāles – viena ir Jaunā zāle, kas patiesībā ir tērpu noliktava, un to esam pielāgojuši, un otrs ir pagrabs, kas arī ir bijis vēsturiski pavisam citai funkcijai. Līdz ar to ir ļoti daudz neērtību gan skatītājiem, gan pašiem māksliniekiem,” skaidroja Latvijas Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba.
Kā šis problēmas risinājums izskatīsies vizuāli un kā jaunā piebūve kopā ar pašreizējo ēkas apjomu veidos vienu veselumu, tālāk būs projektētāju un arhitektu radošuma jautājums.
“Mēs ļoti, ļoti ceram, ka arhitekti ieraudzīs arī mūsu vīzijā kaut ko tādu kā plaši pieejamu kafejnīcu – multifunkcionālu, kur būtu arī citi kultūras pasākumi. Šeit mēs beidzot iegūstam vēl vienu mēģinājuma zāli, kas beidzot atbilst lielās zāles proporcijām, ka mēs varam mēģināt un paralēli spēlēt uz lielās skatuves izrādi un paralēli mēģināt, iegūsim metālu cehus, kokdarbnīcas, butaforu cehus,” uzskaitīja Vimba.
Cik izmaksās projekts – pagaidām grūti prognozēt. Pašvaldība uzskata, ka tas ir nacionāla mēroga objekts, un cer arī uz valsts un Eiropas fondu līdzekļiem.
“Runājot par būvniecības izmaksām, domāju, ka tie varētu būt ap 30 miljoniem, bet es nosaucu šobrīd absolūti aptuvenu summu, ņemot vērā, ka mēs uzsāksim būvēt pēc četriem gadiem,” norādīja Burovs.