Iebraucot Preiļos, kopta parka vidū skatam paveras Borhu dzimtas lepnums – atjaunotā Preiļu pils. Tur Latvijas Radio sagaidīja bijusī pils pārvaldniece – Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja vēsturniece Ilona Vilcāne.
"Tas, ko mēs šobrīd redzam, ir diezgan pailgs darbs no 2016. gada, jo darbi sākās 2016. gada sākumā. Šobrīd mums jau ir skaista fasāde, arī apkārtējā teritorija ir sakopta un iekšā ir paveikti darbi," pastāstīja Vilcāne.
Maz vēsturisku liecību
Tieši šajā dienā Ilona Vilcāne pils pārraudzību nodod Madarai Pastarei, kura kā jaunā pils pārvaldniece saņem pils atslēgas un pirmos svarīgos ieteikumus par pils durvju atvēršanas un aizvēršanas noslēpumiem: "Durvis, latviski sakot, jāver ar švunku, tās ir smagas ozolkoka durvis, tās ir veidotas no jauna, jo oriģinālās nebija saglabājušās. Tāpēc durvis tika atjaunotas pēc vēsturiskajām fotogrāfijām."
Izrādot pili, vēsturniece Ilona Vilcāne sāka ar jaunāko un modernāko nostūri: "Šobrīd mums ir atjaunots pils rietumu torņa pirmais stāvs, kur izveidots sajūtu kino. Šeit var nākt, apmeklētāju plūsmu organizē Tūrisma informācijas centrs, un šeit var apskatīties sajūtu kino par Latgales amatniekiem. Te var sajust miglu, rasu, siltumu, dūmus, lai vairāk iejustos amatnieku darbā. Daļēji atjaunota arī pils pirmā stāva pārējā daļa, plānots, ka tur varētu nākt uzņēmējs un piedāvāt restorāna pakalpojumus.
Kopumā no vēsturiskā pilī nav palicis daudz, jo pils izdega, stāvēja pamesta,
un te varēja ienākt nelūgti viesi, tāpēc uz sienām var redzēt dažādus grafiti."
Pili pamatīgi nopostīja ugunsgrēks 1978. gadā, un kopš tā laika ēku arvien vairāk grauzis laika zobs un cilvēku postījumi. Rezultātā saglabājās tikai ārējais pils apvalks, bet no savulaik spožā interjera vairs nekas nebija palicis pāri. Tāpēc tagad katra vēsturiskā liecība ir kā rets un unikāls atradums, vērtība, kas jāizceļ un jāsaglabā.
"Mums ir atsevišķi fragmentiņi; ja tu zini, tad tu redzi un saproti, ka tā ir vērtība un vēstures sajūta. Bet daudz to nav, tāpēc katrs šis fragmentiņš ir ļoti vērtīgs, svarīgs un saglabājams. Pirmajā stāvā jau ir veikta pelēkā apdare, bet šeit ir koka grīda, logi salikti, tie nebija saglabājušies, un jaunie ir veidoti pēc vēsturiskajām fotogrāfijām, lai izskatās tā, kā bija muižas laikā 19. gadsimtā," stāstīja Vilcāne.
Tad nu pils pirmais stāvs gatavs un gaida tapt apdzīvots kā restorāns jeb gastronomiskā tūrisma pakalpojuma sniegšanas vieta.
Otrajā un trešajā stāvā atjaunošana vēl priekšā
Tikmēr pils otrais un trešais stāvs savu atjaunotni cer piedzīvot tuvākajā laikā.
"Otrajā stāvā vajadzīgas grīdas, sienas apdares, griesti. Tā kā šis ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, tad te nevar veikt remontu, kā ienāk prātā. Tāpēc gan materiālu izvēlē, gan darbu ziņā ir jāpieturas pie tā, lai saglabātu to, kas ir saglabājams autentisks, un jauno veidot, lai tas nav kādā pretrunā. Šajā stāvā varētu būt telpas pasākumiem, konferencēm.
Pilī ir veikta arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija, tāpēc daudz ko var atjaunot tā, kā tas ir bijis muižas laikā.
Ceru, ka šai telpai varētu piesaistīt restauratorus, un to varētu atjaunot tādā krāšņumā, kādā tā ir bijusi, lai šeit cilvēki varētu sajust vēstures elpu. Te ir arī daudz logu, pa kuriem paveras skaists skats uz mūsu skaisto angļu parku," pastāstīja Vilcāne.
Preiļu novada dome gatavojas aizņēmumam no Valsts kases viena miljona eiro apmērā, lai līdz nākamā gada vasarai savestu kārtībā arī pils otro un trešo stāvu.
Tieši tas būs jaunās pils pārvaldnieces Madaras Pastares darbu lokā: "Emocijas ir tādas, ka te ir ieguldīts ļoti liels darbs, bet priekšā ir vēl lielāks, lai šo pili apdzīvotu, lai saprastu, ko ar to visu darīt, lai tas būtu dzīvotspējīgs arī ilgtermiņā. Preiļiem pils ir lielākais simbols, un tie cilvēki, ka te dzīvo, redz, kā te viss attīstās, un saprot, ka arī no pilnīga grausta var izveidot ko ļoti skaistu."
Tūristi pie Preiļu pils ir bieži viesi, arī šī diena nav izņēmums. Tiesa,
pašu pili ikdienā vēl nevar apmeklēt.
Ieskats pils vēsturē
Kamēr pilī ritēs remontdarbi, ar pils vēsturi apmeklētāji varēs iepazīties, aplūkojot nupat pils pagalmā atklāto ekspozīciju "Godība. Paspēle. Atspulgi", kas sastāv no 12 apjomīgiem stendiem.
"Ekspozīcija vizuāli interesantā un rotaļīgā formātā aicina iepazīt Preiļu pils īpašniekus, sākot no muižas īpašnieku Borhu dzimtas godību. Preiļi vairākus gadsimtus bija grāfu Borhu īpašums. Bruņnieciskā pagātne atspoguļojas arī pēdējā šīs dzimtas Preiļu muižas īpašnieka Mihaela Jozefa Borha darbībā, kurš bija ievērojams sava laika kultūras cilvēks, kas ne tikai pārbūvēja no tēva mantoto pili atbilstoši tā laika Eiropā populārajam historisma stilam, bet arī iesaistījās vietējo iedzīvotāju kultūras izpētē, veicot arheoloģiskos izrakumus, aprakstot baltu paražas un reliģiskos priekšstatus, apdzejojot Daugavas un Jersikas pagātni. Taču, līdzīgi kā ir zudusi Mihaela Borha apdzejotā teiksmainā senatne, arī viņš zaudēja savu "paradīzi" – Preiļu muižu un tikko pabeigto krāšņo pili.
Nākamais periods – 19. gadsimta otrā puse un 20. gadsimta sākums – saistās ar vairākiem Preiļu īpašniekiem, no tiem Preiļos paliekošu mantojumu ir atstājis tikai Jans Mols un Konstantīns Guļkevičs.
Muižnieku laikmets beidzās pēc Pirmā pasaules kara. Līdzīgi kā citas Latvijas muižas, arī Preiļu muiža tika nacionalizēta un pilī izvietotas izglītības iestādes. Šis ir laiks, kad Preiļu pils un parks aktīvi tika iemūžināts fotogrāfijās, cilvēki pagātni apaudzē ar leģendām un nostāstiem, tostarp par to, ka pēdējais Borhs savu pili it kā esot paspēlējis kārtīs. Kā Borhu dzimtas godības atspulgs ir arī 1938. gadā apstiprinātais Preiļu pilsētas ģerbonis ar melno kraukli centrā.
Šī ekspozīcija ir ārā pie pils un tajā ikviens un jebkurā laikā var ielūkoties un iepazīties ar Preiļu pils vēsturi. No Borhu laikiem līdz 1978. gada februārim, kad pili nopostīja ugunsgrēks," stāstīja vēsturniece Ilona Vilcāne.
Simboliski, ka 46 gadus pēc tam, kad Preiļu pils nodega, tieši februārī tapa šī vēsturiskā vides ekspozīcija, apliecinot, ka februāris Preiļiem nav saistīts tikai ar skumjām atmiņām, bet arī ar zīmīgu vēsturisku laiku, jo pirms 96 gadiem februārī Preiļi ieguva pilsētas tiesības.
