Eslingenas orķestri (Vācija) raidījumā pārstāvēja no Vācijas atbraukusī Liene Barons un Šveicē dzīvojošais itālis Korado Českons (Corrado Cescon), kuri izpildīja ļoti īpašu "Līgo, māmiņ, līgodama" versiju divās valodās – latviešu un oksitāņu. Kā atklāja Korado, oksitāņu valoda līdzinās katalāņu valodai, un to lieto Francijā, Spānijā, Itālijā un Monako.

Latviešu tautas deju kopu "Ziemeļblāzma" no Dānijas pārstāvēja tās vadītāja Daniela Vanceviča un dejotāja Laine Spuldzeniece, bet Itālijas latviešu kori "Saule" – tā diriģente Ilze Atardo un dziedātāja Herta Šmite. No Toronto kopā ar savu vīru, dejotāju Edgaru Apsi, uz raidījumu ieradās horeogrāfe Selga Apse, kura ir Kanādas deju kopas "Daugaviņa" vadītāja un lieluzveduma "Mūžīgais dzinējs" virsvadītāja.

Tautas deju kopu "Kamoliņš" no Bredfordas Lielbritānijā pārstāvēja divi dalībnieki – Māris Pūlis un Vineta Zālīte, bet Melburnas latviešu jaukto kori "Daina" – dziedātāja Linda Graudiņa. Savukārt Andis Graudiņš raidījumā pārstāvēja Melburnas vīru kori "Veseris".

Latviešu kori Austrālijā uztur ciešu saikni

Melburnas vīru koris "Veseris" radies nesen, 2015. gadā, Sandras Birzes vadībā. Covid-19 laiks ietekmējis dalībnieku skaitu un arī mēģinājumu norisi, bet 25 dalībnieki – tēvi un dēli – aktīvi darbojas, koncertējot Austrālijā. Tagad koristi atbraukuši uz Latviju piedalīties Dziesmu un deju svētkos. Kā sarunā atklāja Andis, viņam kā vīru kora dalībniekam viena no emocionāli spēcīgākajām Dziesmu svētku repertuāra dziesmām šķiet "Mūžu mūžos", jo tā, Anda vārdiem, ir Dziesmu svētku sūtība.

Ja kāds domā, ka dibināt latviešu vīru kori Austrālijā ir izaicinājums, tad krietni maldās, jo, kā izrādās, Austrālijas latviešiem ir trīs vīru kori – Sidnejā, Adelaidā un Melburnā, turklāt visi trīs kori nereti satiekas un muzicē.

"Veseris" gan ir vienīgais no Austrālijas diasporas vīru koriem, kas atbraucis uz Latvijas Dziesmu svētkiem.

Tikmēr Austrālijas jauktais koris "Daina" var lepoties ar četru gadu desmitu pieredzi. "Daina" sākotnēji radies kā jauniešu koris, bet tagad "izaudzis" par kārtīgu jaukto kori. Abus korus vada Sandra un Roberts Birzes. Gatavošanās svētkiem bijusi izaicinājumu pilna. 

Tieši tāpat kā visiem pārējiem šo svētku dalībniekiem, Covid-19 laikā notikuši attālināti "Zoom" mēģinājumi, un tikai pēdējos laikos visi varējuši sanākt kopā Latviešu namā.

Tur notiek mēģinājumi, uz kuriem Austrālijas latvieši brauc divas trīs stundas. Melburna ir liela pilsēta ar vairāk nekā pieciem miljoniem iedzīvotāju. 

Dejot sievas virsvadībā – laime

Apmēram tikpat izaicinošs mēģinājumu process ir arī Toronto deju kopas "Daugaviņa" dalībniekiem, atklāja viņu vadītāja Selga Apse, kura ir arī šo svētku deju lielkoncerta "Mūžīgais dzinējs" virsvadītāja. Viņas rūpe ir par diasporas dejotāju izpildīto "Līderiešu tūru kadriļu". 

""Daugaviņa" ir veca, šogad beidzot varējām nosvinēt 52. jubileju. Svinēšanu nācās atlikt divus gadus. Šie "Daugaviņai" ir astotie svētki Latvijā, man pašai piektie ar "Daugaviņu", bet manam vīram Edgaram jau sestie Dziesmu un deju svētki.

Darba process ir smags, man ir jauniešu un vidējās paaudzes deju kolektīvi, vecāki dejo un viņu bērni dejo," pastāstīja Selga. 

Mēģinājumi, svētkiem tuvojoties, notikuši divas reizes nedēļā. Uz mēģinājumiem dejotāji brauc arī vairākas stundas, jo Toronto ir liela pilsēta, tas nozīmē, ka grūti ierasties darba dienu vakaros, nākas mēģināt svētdienās.

Taujāts, kā ir dejot sievas virsvadībā, Edgars pauda, ka ir laimīgs, un viņa atbildi Selga novērtēja kā pareizu. Tas esot vienkārši, jo mēģinājums sākoties jau mašīnā, turklāt Selga, kā stāstīja Edgars, spēj saprasties ar visiem dejotājiem. 

Uz "Kamoliņa" mēģinājumiem dejotāji brauc pat no Latvijas

Ja "Daugaviņa" smejoties sevi sauc par vecu deju kopu, tad Bredfordas dejotāji no Lielbritānijas deju kopas "Kamoliņš" sevi sauc par vēl pieklājīgāka vecuma dejotājiem, jo kopai ir jau 73 gadu. Tā dibināta 1950. gadā ar domu uzturēt latviskumu Lielbritānijā. Tiesa, "Kamoliņam" šie ir trešie Dziesmu un deju svētki Latvijā.

Arī Lielbritānijā nokļūšana uz mēģinājumiem ir izaicinoša – tie notiek nedēļas nogalēs, un uz "Kamoliņa" mēģinājumiem nereti brauc arī dejotāji no Latvijas, bet Lielbritānijā no Vidusanglijas jābrauc pat stundu un ilgāk. Kā jau tas nereti mēdz būt, dejotāju vidū trūkst vīru, bet, kā smejot sacīja, Māris Pūlis:

"Vīru mums trūkst, bet tā, kā mums ir ļoti skaistas meitas, tad viņas pievilina trūkstošos stiprā dzimuma pārstāvjus. Viens pat atbrauca no Latvijas dejot."

Jaunā Dānijas latviešu deju kopa pagodināta piedalīties svētkos

Latviešu deju kopa "Ziemeļblāzma" šai dejotāju ar pieredzi vidū ir jaunākā, pastāstīja tās vadītāja Daniela Vanceviča. Dānijā ideja veidot latviešu deju kopu dzimusi pirms diviem gadiem.

"Mēs te klausāmies – 50, 70 gadu. "Ziemeļblāzmai" oktobrī būs divi gadi. Mēs esam pagodināti būt šeit. Tā kā mums pieredzes maz, mēs gājām uz risku. Mums kolektīvā ir radoši un darbīgi cilvēki – mums ir koris, teātris, skoliņa," pastāstīja Vanceviča. 

Itālijas latviešu koris "Saule" – pārrobežu projekts

Savukārt Itālijas latviešu koris "Saule" piedalās jau otrajos Dziesmu un deju svētkos Latvijā. Tiesa, iepriekšējos tas vēl bija "Milānas latviešu koris". Korim par labu nācis kovida laiks, jo tas paplašinājis gan repertuāru, gan arī dziedātāju rindas.

"Saulē" dzied tikai dāmas, jo Itālija ir zeme, kur latviešu vīriešu tikpat kā nav, toties latviešu sievietēm Itālijā ir ļoti atbalstoši vīri – itāļi. Kā stāstīja kora vadītāja Ilze Atardo, "Saule" ir pārrobežu projekts:

"Mūsu korī dziedātājas ir no astoņām valstīm – kovida laika "Zoom" mēģinājumos pievienojās dziedātājas no vietām, kur latviešu maz, kur kora nav, un tā mums ir dziedātājas no Polijas, Spānijas, Grieķijas, Luksemburgas, Šveices, Vācijas un Čīles.

Reizi nedēļā "Zoom" mēģinājumi, bet reizi mēnesī tiekamies klātienē – tie, kuri var, lido, brauc ar vilcienu, naktī ar autobusu, jo Itālija arī ir liela.

Eiropā ir trīs sieviešu kori, Milānā martā bija kopmēģinājums ar Airu Birziņu."

Eslingenā četru cilvēku orķestris

Eslingenas orķestris šai pulkā sevi sauc par bēbīšiem, kuri dzīvo viens no otra aptuveni 700 kilometru attālumā.

Kā smejot sacīja Liene Barons, ar puišiem arī neesot nekādu problēmu, jo viņu orķestrī ir 75% – tā ir apvienība, kurā līdz ar Lieni no Vācijas darbojas Korado un Raitis Grigalis no Šveices, kā arī Jānis Liepiņš no Vācijas.

"Mēs mēģinājumus veidojam sesiju veidā, kad tiekamies reizi trīs mēnešos un tad intensīvi strādājam visu nedēļas nogali. Eslingenas orķestris radās pērn Eslingenas dziesmu svētkos kā muzikālā pavadījuma izpildītāji mūziklam "Ar mīlestību no Eslingenas"," norādīja Liene. "Par nosaukumu varam pateikties Ilzei Atardo no Itālijas, kura diriģējot kori visu laiku teica: "Un tagad orķestris, un tagad koris, un tagad solisti, un tagad dejotāji." Tā radās orķestris četru muzikantu apvienībai."  

Korado, jautāts par nonākšanu orķestrī, vaino mīlestību – Korado sieva ir latviete, un viņš latviešu Dziesmu un deju svētkos jau ir bijis.

Ārzemju latviešu vēlējumi

Runājot par to, ar kādām sajūtām diasporas latvieši svētkus noslēgs, ikkatram acīs parādās mitrums. Dziesmu un deju svētki nevienu dalībnieku neatstāj vienaldzīgu, bet, šķiet, ārpus Latvijas dzīvojošajiem emocionālais ieguvums ir dubults. 

Liene Barons, Eslingenas orķestris: "Es novēlu atrast sevī spēku aizmirst dažādus kašķus, klapatas un to, kas rīvējas. Vienkārši atmest to nost uz nedēļu. Pēc tam drīkst atkal atcerēties, bet uz svētku nedēļu atmest, par to nedomāt un vienkārši ļauties un izbaudīt to."

Ilze Atardo, Itālijas koris "Saule": "Mēdz jau teikt, ka tā ir tā ideālā Latvija, ko vienu nedēļu piedzīvo Rīgā, bet, es domāju, ka visvairāk vajag labi justies, tādas praktiskas lietas, jo, kad tu labi jūties, vari labi dziedāt. Lai tev ir vislabākais kaimiņš blakus, jo to nekad nevar zināt, kas būs kopkorī. Lai forši virsdiriģenti. Kā Māris teica, kad 13 tūkstoši dziedātāju paceļ baltas piedurknes, es vienmēr apraudos, pat pa televizoru skatoties. Lai ir emocijas!"

Herta Šmite, Itālijas koris "Saule": "Es novēlētu kaut ko līdzīgu kā Liene – visiem dalībniekiem un skatītājiem novēlu atrast mieru kopības sajūtā."

Māris Pūlis, Bredfordas deju kopa "Kamoliņš": "Es novēlu, lai mēs būtu ļoti lepni par to, ka esam latvieši, un baudām tās emocijas. Lai mēs vienmēr būtu latvieši, lai kur mēs būtu."

Vineta Zālīte, Bredfordas deju kopa "Kamoliņš": "Visiem mīlestību un izbaudīt šīs dienas!"

Laine Spuldzeniece, latviešu deju kopa "Ziemeļblāzma" no Dānijas: "Būs nedēļas laikā sūdzības, ka ir karsti, vajag ūdeni vai par daudz jādejo, bet es novēlu, lai pēc šiem mēģinājumiem un koncertiem sajūtas ir pozitīvas, ir ko atcerēties un gribas braukt atpakaļ. Un, protams, izbaudīt kopā būšanu."

Daniela Vanceviča, latviešu deju kopa "Ziemeļblāzma" no Dānijas: "Katram novērtēt katru dejas soli, katru dziesmu, jo nav daudz valstu, kurām būtu tik skaistas, senas tradīcijas. Es ceru, ka katrs izbaudīs to mirkli, šeit esot. "

Andis Graudiņš, Melburnas vīru koris "Veseris": "Kad mēs stāvam uz skatuves, es jūtu, ka mēs esam kā šūnas vienā organismā. Mēs visi jūtam vienas un tās pašas emocijas, dziedot vienas un tās pašas dziesmas.

Raudam vienās un tajās pašās vietās, vienalga, vai esam skatītāji, dziedātāji vai dejotāji. Tā ir milzīga kopības sajūta starp visiem latviešiem."

Linda Graudiņa, Melburnas jauktais koris "Daina": "Es vēlu, lai tas turpinās pēc svētkiem, lai mēs nestrīdamies un nedomājam par mazām lietām. Turpināsim tādā garā!"