"Visgrūtākā ir loģistikas puse, ko mēs visur uzsveram. Un mums pašiem bija būtiski saprast – kā organizēt darbu, jo patiesībā tiek izveidots vēl viens teātris pie vecā teātra ēkas; kā lai šīs abas ēkas sajūdz kopā, lai mēs darbotos kā viens mehānisms, organisms, nevis kā divas atsevišķas ēkas," skaidro Latvijas Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba.
Teātra vajadzību sarakstā – jauna multifunkcionāla zāle, kas jau tiek dēvēta par Nākotnes zāli; arī ražošanas telpas, augšstāvā – dzīvokļi teātra viesrežisoriem, apsildāmas noliktavas, kas šobrīd atrodas pavisam citā vietā, un teātris tērē daudz laika un līdzekļu, lai turpu un šurpu pārvadātu dekorācijas.
Konkursa termiņa tuvums – tieši divi mēneši – arhitektus nebaida. Ja atradīs izcilu risinājumu – līdz 9. septembrim – savu piedāvājumu iesniegs arī arhitekts Uldis Lukševics.
"Pats sarežģītākais ir kaut kādā veidā ievērtēt šo jauno piebūvi, kas ir neloģiska un nevietā. Mēs gājām cauri tiem gaiteņiem un redzējām, ka tas nestrādā. Un, ja to nedemontē, tad būs problēmas ilgākā laika posmā, bet, kā mēs visi dzirdējām, tas ir naudas jautājums, un tā varētu būt vissarežģītākā lieta – kā šo neloģisko daļu mēģināt kaut kādā veidā inkorporēt visā tajā jaunajā apjomā," spriež arhitektu biroja NRJA arhitekts Uldis Lukševics.
Savukārt arhitekts Andis Salenieks uzskata – šis ir unikāls projekts, jo teātrus nemaz tik bieži nebūvē, un arī gatavojas konkursam pieteikt savu redzējumu.
"Liels izaicinājums – ēka ir nozīmīgs, vēsturisks objekts, un iekļaut visu to vecajā ēkā – tās jaunās funkcijas un vēlmes – tas ir ievērojams izaicinājums," atzīst "ARHIS Arhitekti” arhitekts Andis Salenieks.
Septembra beigās, oktobra sākumā varētu būt sagaidāms konkursa žūrijas lēmums, apmēram divus gadus prasīs piebūves projektēšana, bet būvdarbus varētu sākt 2022. gadā, kad arī būs beidzies nomas līgums ar tenisa kortu esošo apsaimniekotāju.
