Linda Kalniņa uzsver, ka Rīgas lidostai ir ambīcijas kļūt par Ziemeļeiropas ceļošanas centru, un, lai to īstenotu, ir plānoti vairāki investīciju un attīstības projekti. Jaunajā lidostas terminālī plānots paplašināt reģistrācijas zāli, ieviest mūsdienīgu drošības un muitas pārbaudes zāli, kā arī papildināt veikalu un kafejnīcu piedāvājumu.
"Mēs uzsākam darbu arī pie lidostas pilsētas ["RIX Airport City"] izveides, šobrīd notiek sarunas ar potenciālajiem investoriem, un tiklīdz tās būs noslēgušās, tā sāksies darbs. Taps viesnīca un biroju ēkas, kas nozīmē, ka mēs tapsim kā galapunkts un viesi, atbraucot uz Latviju, varēs ērti lidostas teritorijā gan nakšņot, gan tur būs konferenču zāles, gan satikties, viss būs ērti un viegli pieejams. Tā ir tā viena no mūsu unikalitātēm vai pievienotajām vērtībām, ka Latvija ir tāda maza, salīdzinoši ērta, mīlīga un mājīga," skaidro Kalniņa.
Pārskatīt vērtības
Lidostas zīmola vadītāja uzsver, ka ar jauno Rīgas lidostas identitāti tā vēlas nostāties blakus tādām lidostām kā Helsinkos un Kopenhāgenā. Veidojot jauno dizainu un vidi, ir svarīgi jau pamatā ielikt vērtības un panākt, ka lidostas zīmols sadarbojas ar jauno vidi. "Zīmolam ir jābūt gana mūsdienīgam, jādzīvo līdzi laikam un jāspēj komunicēt un stāstīt mūsu jaunās vērtības un kādi tad mēs patiesībā tagad esam. Ielikām pamatu jau priekš nākotnes ambīcijas," atklāj Kalniņa.
Dizainers un studijas "Asketic" līdzdibinātājs Miķelis Baštiks stāsta, ka process, kurā zini, ka notiks kādas pārmaiņas, ir veiksmīgs brīdis, kad pārskatīt un sakārtot zīmola vērtības. Pirms jaunā zīmola izstrādes tika apzināts esošās lidostas vizuālais tēls un veikti novērojumi, kur tas ir saskanīgs, bet kur dizains ir atšķirīgs.
"Vienmēr, kad tu gatavojies ciemiņiem vai pārmaiņām, tas palīdz visu iekšējo saimniecību vēlreiz pārskatīt. Ikdienā tam nekad neatliek laika," uzsver Baštiks.
Lidostas esošajam zīmolam darbinieku vidū bijusi ļoti augsta emocionālā piesaiste, norāda Kalniņa, tomēr pāreja uz jauno zīmolu ļāvusi kritiski paskatīties uz to, kur lidosta vēlas nonākt un vai tas sakrīt ar vizuālo identitāti. "Es domāju, ka tā ir tā iekšējā vērtība, ka katram bija laiks šī projekta procesā padomāt, kur tad mēs gribam kā uzņēmums nonākt un kas katram ikdienā, darot savu darbu, pietrūkst. Mēs labi apzināmies, ka esam tādi vārti uz Latviju savā ziņā, mēs esam pirmais un pēdējais punkts, kur ir tā sajūta par Latviju. Tas ir svarīgi gan darbiniekiem, lai reprezentējam to, gan sabiedrībai kopumā," skaidro zīmola vadītāja.
Saglabāt savu raksturu
"Viena no atziņām, ko sapratām bija, ka, ja mēs gribam būt kā galamērķis, nevis tikai kā pieturvieta, tad mēs gribam būt ne tikai lakoniski vizuālajā izteiksmē, bet tomēr arī ar savu raksturu. Tādēļ kā pamatu atstājām esošo logo zīmi, no esošās arī veidojām jauno, lai globalizācijas laikmetā, kad ir risks visam kļūt līdzīgam un vienādam, mums tomēr ir savs raksturs, kuru tu atpazīsti un vari identificēt ar konkrēto pilsētu vai lidostu," stāsta grafiskais dizainers.
Kalniņa iezīmē, ka vizuālā identitāte nav tikai logotips virs lidostas ēkas, tas ir veids, kādā komunicē, kādi elementi tiek izmantoti, kāds ir balss tonis vai kādas fotogrāfijas tiek izmantotas.
"Visi šie elementi ir tāda milzīga sistēma, kas ir ļoti stratēģiski veidota, pārdomāta, lai tā kopaina, ko mēs pēc tam redzam, ir vienota, un jebkur paskatoties, arī uz mazu elementu, tu jau skaidri zini, ka tā ir lidosta,"
skaidro Rīgas lidostas zīmola vadītāja.
Viņa stāsta, ka, uzsākot darbu Rīgas lidostā, novērojusi, ka darbiniekiem ļoti tuvs ir gan lidostas logo, gan vizuālās identitātes krāsas. "Pēc mēneša es sapratu, ka katrā sapulcē, gaitenī, virtuvē man teju katrs darbinieks saka – tikai neaiztiec "RIX" vai ka zilajai krāsai noteikti jābūt, tā ir mums mīļa. Tas mums bija tāds labs signāls, ka jāiesaista un ir jāiet kopā ar darbiniekiem cauri šim procesam, un ne tikai ar darbiniekiem, mēs iesaistījām arī partnerus, pilsētu un dažādu nozaru ekspertus," uzsver Kalniņa.
Evolūcija, nevis revolūcija
"Es biju pārsteigts, cik paredzami mēs varējām iet uz priekšu, jo mēs sadalījām tādos mazos posmos, nevis trīs mēnešus katrs ierokas savā alā, bet tas bija tāds kopdarbs no nedēļas uz nedēļu. Tad arī tā nezināmā plaisa, kas citreiz ir radošos projektos, tā bija samazināta tik maza, ka mēs varējām viegli paņemt līdzi arī parējos cilvēkus, kas iesaistījās retāk," skaidro Baštiks.
Lidostas zīmola vadītāja skaidro, ka izaicinošākais procesā bijusi personīgā ambīcija radīt zīmolu no jauna. Tomēr ieklausoties viedokļos, aptaujās un lidostas apmeklētāju novērojumos, tika pieņemts lēmums par lidostas vizuālās identitātes evolūciju, nevis revolūciju.
"Kas jau klasiski ir ar vizuālās identitātes maiņu vai attīstību, ka ieviešana vienmēr paprasa vairāk resursu, enerģijas un laiku, nekā bija cerēts vai plānots. Lai arī tie bija desmit mēneši, kad likās, ka tu vari visu sagatavot, tāpat būtu noderējuši vēl kādi pāris mēneši. Kad viss jau gatavs, tad sagatavot visus to materiālus cilvēkiem, kas to darīs tālāk, jo tajā brīdī, kad tas kļūst publisks, tu nodod rokās daudz dažādiem cilvēkiem. Pēkšņi vajag ļoti daudz lietas īsā laikā risināt, tas noteikti būtu vieglāk, ja to var darīt lēnāk un izvērstāk," stāsta grafiskais dizainers.
Nacionālais ārpus klišejām
Baštiks skaidro, ka katru reizi strādājot ar nacionāla mēroga projektiem, tiek aktualizēti un risināti jautājumi par to, kas ir latviskā vai nacionālā identitāte.
"Mēs vienmēr esam centušies neļauties tai pirmajai vilkmei to attēlot ļoti burtiski, kas ir pirmās idejas, ko nozīmē nacionāls vai latvisks.
Neiekrist tajās pirmajās klišejās un skatīties, kā to var darīt pieklusinātāk, likt nojaust, nevis tā uzreiz ar āmuru pa galvu. Ne obligāti ir jābūt izteikti grafiski, tās var būt krāsas, tā var būt estētika kā tāda, ka tā ir pietiekami lakoniska vai nav uzbāzīga," par risinājumiem zīmola izveidē stāsta grafiskais dizainers.
"Ja mēs skatāmies uz mūsu karogu, tas nav maksimāli koši sarkans, tas ir pieklusināti sarkans, tas arī kaut ko pasaka par mūsu identitāti. [..] Kā mēs to varam interpretēt jebkurā identitātē vai citās formās, nav obligāti tur jābūt auseklīšiem vai musturiem. Arī tiem ir laikmetīga vieta, es domāju, ka tas ir vēl neizpētīts lauks," atzīmē Baštiks. Viņš min, ka, piemēram, Jūlija Madernieka mantojums joprojām nav pietiekami izcelts, kā to varētu izdarīt grafiskajā dizainā.
"Tu vari ceļot no lidostas uz lidostu, un tur bieži vien ir tie paši veikali, zīmoli, tad ir tas risks, ka tu vairs nejūti, kur tu esi. Domājot par Rīgas lidostu, mēs gribējām, lai tas raksturs paliek, tās asās, šķeltās formas, trijstūru norāžu formas ir pietiekami neērtas grafiski, bet tas neērtums rada to, ka tas nav nogludināts un visiem izpatīk, bet tas ir ar savu raksturu, nostāju un liek sevi pamanīt, tu to atceries, un tas veido to mūsu tēlu," uzsver Baštiks.
Galamērķis X
Zīmola vadītāja stāsta, ka, veidojot zīmola vizuālo identitāti, būtiskākais ir tā pamats un stratēģija, uz kā tā tiek būvēta. Tāpat svarīgi ir saglabāt savu raksturu un unikalitāti, un tas tiks darīts, par pamatu ņemot esošo logotipu, kā arī no tā iedvesmojoties citām vizuālajām norādēm.
"Nolaižoties Latvijas lidostā, pirmais, ko redzi, ir, ka tā ir purvu un mežu ieskauta, turpat ir jūra un liedags, tas bija pilnīgi skaidrs, ka tās krāsas mums ir jāizmanto,"
atklāj Kalniņa.
"RIX" ir Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) piešķirtais kods, kas tiek piešķirts katrai lidostai un ir unikāls. "Tas ir starptautisks zīmols, kurš ir Rīgas lidostas starptautiski atpazīstams simbols, to bija svarīgi ņemt vērā, domājot, kā sakārtot tieši nosaukuma struktūru, jo šos trīs burtus pēc noklusējuma vienmēr izmantos aviācijas nozarē. Stratēģiski sapratām, ka ir svarīgi tos uzreiz iekļaut un izmantot tos kā priekšrocību, nevis ka tie kaut kā velkas līdzi. [..] Simbols "X" kartēs vienmēr ir nozīmējis galamērķi, arī no bērnības mēs zinām, kur meklēt dārgumus, tas vienmēr iezīmē kaut kādu galamērķi. Mēs cenšamies pamanīt to, kas tur jau ir, un to labāko izcelt ārā," skaidro Baštiks.
