"Mums kā projektētājiem ir sava veida atbildība, jo tas, ko mēs uzzīmējam uz papīra, kaut kādā mirklī tiek paņemts jaunajiem resursiem vai kļūst par šiem atkritumiem," norādīja Dambe.
Kā svarīgu aspektu plānotāja darbā arhitekte uzsvēra izvairīšanos no jaunu objektu būvniecības un nepieciešamību vērst uzmanību uz jau esošo objektu pārplānošanu un pielāgošanu.
Būtiska loma ir arī materiālu izvēlei gan jaunu objektu plānošanā, gan esošo objektu pārbūvē.
Svarīgi ir lietotus materiālus, sākot no mēbelēm, apdares materiāliem līdz nesošajām konstrukcijām, nevis pārstrādāt, bet otrreiz izmantot.
Dažādos rādītājos Eiropas līderi šajā ziņā ir dāņi, bet arī Latvijā top projekti ar apritīgas būvniecības elementiem. Kā pozitīvu piemēru materiālu atkārtotai izmantošanai Dambe minēja dāņu arhitektu biroja "Lendager Group" 2020. gadā veidoto daudzdzīvokļu ēku "Resource Rows" Kopenhāgenā. Šīs ēkas fasādei atkārtoti izmantoti ķieģeļi no ēkām, no kurām tos nav bijusi iespēja demontēt jeb atdalīt vienu no otra.
Kā būtiskus apritīgās būvniecības piemērus Latvijā Dambe izcēla arhitektu biroja "Made arhitekti" veidoto Dailes teātra priekšlaukumu, kura segumā izmantota daļa no vecā klinkera bruģa, kā arī biroja "Sampling" darbu pie "Brūzis Manufaktūra", kurā apvienotas jau esošās ēkas un otrreizēji izmantoti materiāli mēbelēs un apgaismojumā.
Dambe uzsvēra, ka pirmais šķērslis, ar ko apritīgumā var saskarties, ir izjaucamība vai kā konkrētais materiāls ticis stiprināts. "Mūsdienās mēs bieži izvēlamies savienojumus, kurus ir grūti izjaukt, tie saplēš materiālus, sabojā viens otru, paliek pārpalikumi, tad vēlme un darbs, kas ir jāiegulda, lai to atgrieztu kvalitatīvā izskatā, ir diezgan liels," skaidroja Dambe.
