Laika apstākļi, kad ik pa brīdim uzlīst lietus un nav pārāk karsts, ir ļoti piemēroti sēņu augšanai. Latvijas Televīzija kopā ar mikoloģi Initu Dānieli devās īsā pastaigā pa mežu un ātri vien uzgāja vairākas skaistas bekas.
"Fui, ļoti rūgta. Neēdama," pēc maza gabaliņa nogaršošanas secināja speciāliste – šis ir paņēmiens, kā droši pārbaudīt, vai bekas ir ēdamas vai nē.
Netālu no rūgtajām žultsbekām aug arī kāda mušmire. "Re, paņēmām ar visu kātiņu. Tagad skatāmies, gredzens ir rievots. Te mēs viņu ievainosim drusku. Mīkstums sārtojas, paliek rozā. Tā ir sarkstošā mušmire. Ēdama sēne."
Tomēr ēst tādu var tikai tad, ja to ļoti labi pazīst. Pārējos gadījumos labāk neriskēt. Pēc šāda principa visdrošāk būtu izturēties pret jebkuru sēni.
Mikoloģe norādīja: "Ja cilvēkam ir jautājums, vai šī sēne ir ēdama, tad tā sēne viņam nav ēdama. Tad, kad viņš būs iepazinis, viņš vairs nejautās, viņš jau pats zinās, kura ir ēdama un kura nē."
Ir pieejamas dažādas grāmatas un mobilās lietotnes, kas palīdz atpazīt sēnes. Eksperti gan neiesaka uz tām pilnībā paļauties, jo ne vienmēr apraksti būs gana izsmeļoši un bildes pietiekami labas. Vislabāk ir doties mežā kopā ar kādu, kurš sēnes pazīst. Atrast kādu zinātāju noteikti varēs, vajag tikai meklēt iespējas.
Latvijas Nacionālā dabas muzeja direktora vietniece Diāna Meiere teica: "Tas var būt arī kāds rads, draugs, paziņa vai arī kādu domubiedru grupa, kas organizē šāda veida ekskursijas. Vislabāk sēni ir iepazīt vairākas reizes, to atrodot, apskatot no visām pusēm. Noder, protams, arī sēņu izstādes un dažādi sēņu pasākumi, kas notiek visā Latvijā."
Ja nu mežā tiek atrasta nezināma sēne, bet mājās ir kam apjautāties, kas tā varētu būt, tad drošāk būtu rīkoties šādi.
"Paņemiet līdzi kādu kastīti, kur ielikt nepazīstamās sēnes. Nevajag gluži vienā groziņā kopā ar gailenēm likt nepazīstamas sēnes tāpēc, ka kaut kas var salūzt, nolūzt, kaut kādas sēnes daļiņas iejukt starp ēdamajām sēnēm vai vispār aizmirsties, ka jūs esat paņēmis kaut ko dīvainu no meža," pamācīja speciāliste.
Kad sēnes labi iepazītas, tās var droši lietot uzturā.
Diētas ārsts Andis Brēmanis sacīja, ka tās ir labs un veselīgs produkts. Viņš arī pieminēja sēni, ko tautā sauc par saulsardzeni vai rieksteni, bet grāmatās to dēvē par saulsardzeni – šo sēni var ēst uzreiz kaut vai turpat mežā.
Pārējās Latvijā sastopamās sēnes gan nāksies termiski apstrādāt. Diētas ārsts iesaka tās pārāk daudz necept, nepievienot daudz tauku un nepārsālīt.
"Ja sēnītes sutina uz pannas mazā sviestiņā, tā labi daudz izdala mitrumu. Tajās ir 90% ūdens. Vairāk vajadzētu nevis cepināt, bet sutināt sēnes. Tādas sasautētas tad var papildināt kā nu kuram patīk. Uztaisīt mērcīti, ja vēlas – kartupelīši, bet dārzeņus daudz jāpieēd. Ideāls risinājums šobrīd ir kabaču laiks. Sakņu sautējums, kur [liek] kabačus, burkānus, tomātus, ziedkāpostus. Tādas sēnes ieliek iekšā, ļoti sātīgs paliek," pamācīja speciālists.
Diētas ārsts arī atgādināja, ka sēnes jāēd ar mēru, citādi pūtīsies vēders un būs jācīnās ar gāzēm.
