"Skola ir atvērta iestāde, tātad tā ir sabiedrībai pieejama iestāde, nevis slēgta tipa iestāde, taču par drošību skolā ir jārūpējas," pastāstīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde. Viņa uzsver arī to, kurš ir atbildīgs par drošību mācību iestādē: "Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka par drošību skolā atbild iestādes vadītājs, tātad skolas direktors."
Katra skola nosaka iekšējās kārtības noteikumus, kas paredz, kā nodrošināt, lai svešas personas nevarētu iekļūt mācību iestādē. Parasti par to atbildīgs ir dežurants, taču daudzās skolās dežurantam ir palīglīdzekļi.
"Manā skolā ir gan ēku uzraugi, gan tā saucamie turniketi. Lai ienāktu skolā ir jāreģistrē e-talons jeb skolēna e-karte un tikai tad ir iespēja tikt iekšā," pastāstīja pamatskolas "Rīdze" direktore Antra Žukovska. Viņa atzīst, ka ir arī cilvēki, kas iemanās ienākt bez pārbaudes un visādas viltības izgudro: "Bet tas ir ļoti, ļoti reti un šīs barjeras aizsargā, liek piebremzēt. Arī jūs, nākot iekšā, tūlīt neiesiet iekšā, jo ir ciet."
Rīgā ir kāda skola, kurā jāuzrāda pat pirkstu nospiedumi!
"Ļoti nopietni jāattiecas pret varbūtības gadījumiem, ja kāds svešs cilvēks ar ļauniem nolūkiem mēģina iekļūt skolā. Bet, neskatoties uz to, ka mums jau četrus gadus ir biometriskā sistēma, kas nodrošina svešu cilvēku neiekļūšanu skolā, tomēr pats galvenais ir un paliek dzīvais cilvēks - dežurante pie durvīm, kura zina pēc sejas visus bērnus un lielāko daļu vecāku," bērnu drošības nopietnību skaidro Āgenskalna sākumskolas direktore Ināra Kaķīte.
Pie daudzām skolām ir novērošanas kameras, pie katras skolas ir policists, daļu mācību iestāžu ieskauj žogi. Vēl arī dežuranti. Iespējams, ka vieglāk ir izbēgt no cietuma, nekā nepiederošai personai ieiet skolā.
LTV raidījums "4.studija" veica eksperimentu, lai noskaidrotu, cik vienkārši vai sarežģīti ir nepamanītam iekļūt skolā. Eksperiments tika nofilmēts ar mobilo telefonu un izrādījās, ka Natālijas Draudziņas vidusskolā svešiniekam no ielas ir samērā viegli iekļūt un pastaigāties pa skolas gaiteņiem.
Vieglāk par vieglu tikt pie kāda bērna somas, paspēlēt klavieres vai aiziet uz tualeti un izbaudīt dušas priekus," eksperimentā pavēstīja Kristaps Puriņš.
Izrādās, teju visas skolas Rīgā ir iekarojamas, atliek vien būt manīgam un ar izdomu. Piefiksēt katru mācību iestādē ir grūts dežuranta darbs.
