Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" saruna par brāļu un māsu konfliktu risināšanu ģimenē.
Vecākiem par bērnu uzvedību
Palīgs vecākiem bērnu audzināšanas un uzvedības jautājumos:
Mēs rakstīsim par: Disciplinēšanas kļūdām; Ķermeņa valodu; Audzināšanas sekvencēm; Sodīšanu;
Sagatavotās tēmas:
Brāļu un māsu konflikti ir daļa no bērnības?
Psiholoģe Ilze Skreitule-Pikša uzskata, ka konflikti bērnu starpā ir normāli, tā ir dabiska parādība, jo bērniem ir daudz dalāmu lietu, ir daudzas svarīgas vienādas lietas, piemēram, vecāku uzmanība.
Bērni tikai mācās dalīties. Daudz vairāk strīdu ir mazākiem bērniem. Lai arī cik uzmanības vecāki dotu, bērni grib visu uzmanību. Bērniem nav pieredzes, kādi būtu citi risinājumi konfliktsituācijās. Ar laiku strīdi starp bērniem paliek retāki, jo bērni gūst pieredzi konfliktu risināšanā. Pirmajiem bērniem ir grūtāk, jo viņi ir saņēmuši vairāk uzmanības.
Edvards ir 12 un sešu gadu vecu meitu tēvs. Meitas dzīvo katra savā istabā, bet kašķi notiek. Edvards prasījis padomu sociālajos tīklos, bet citiem grūti ko ieteikt, jo bērni un situācijas ir dažādas. Vecāki cenšas strīdu atrisināt, runā ar bērniem.
Bērniem ir dažādi strīdu iemesli. Vecāko bērnu greizsirdība uz jaunākiem ir viens iemesls, jo vecāku uzvedība attiecībā uz dažāda vecuma bērniem ir dažāda.
Tāpat bērniem ir nepieciešama iespēja norobežoties, ir tiesības uz privātumu. Jaunākie bērni var censties pievērst vecāko brāļu māsu uzmanību un tādējādi traucē viņu privātumu.
Pētījumi rāda, ka, ja vecāki iesaistās bērnu strīdos, risina tos, tad bērni strīdas vairāk. Ja vecāki neiesaistās, bērni paši mācās risināt situācijas. Vecākie iemācās, ka jāpiekāpjas, citādi jaunākie bērni speciāli provocē vecākos bērnus, gaidot vecāku iejaukšanos.
Ja konfliktā bērni skrien pie vecākiem un sūdzas, tad bērni tā grib pievērst vecāku uzmanību un iegūt atbalstu.
Vecākiem nevajag būt par tiesnesi. Ja atkārtojas strīdi par vienu un to pašu tēmu, tad vecākiem ir jāievieš kādi noteikumi, jāiesaistās noteikumu izstrādāšanā.
Arī bērniem var prasīt, kāds būtu viņu taisnīgais risinājums.
Fiziskā veidā izpaustās emocijas
Pagrūž, iesit, atņem, iekniebj – tā bieži ir bērnu attiecību ikdiena.
Tādas emociju izpausmes parasti ir pirmsskolas vecuma bērnam. Ja kāds emocionāli vai fiziski sāk ciest, tad konfliktējošie ir jāizšķir un jāļauj nomierināties, tikai tad var sākt runāt.
Jāmāca, ka jebkādas emocijas ir jāizrāda un konflikti jārisina bez fiziskām izpausmēm.
''Sendviča bērni''
Sendviča jeb vidējam bērnam iznāk daudz vairāk dalīt ar vecāko un jaunāko bērnu. Vidējie iemācās būt labi diplomāti, jo var sadzīvot gan ar jaunāko, gan vecāko bērnu ģimenē.
Teorija saka, ka vidējie meklē savu nišu, jo piedzīvo, ka nav ne vecākie, ne jaunākie.
Konflikta situācijas var būt saistītas ar bērna individuālajām īpašībām un prasmēm. Ir dominējošie bērni, kuriem arī ar laiku jāmācās sastrādāties un piekāpties.
Ir jāskatās, lai ģimenē dominējošais bērns nenostiprina savas pozīcijas, ļaujot arī tam, kurš vienmēr piekāpjas, kļūt par dominējošo.
Bieži vecāki dzimšanas dienās dāvina dāvanas arī citiem bērniem. Nē, to nedrīkst darīt, jo tā ir jubilāra īpašā diena. Pieaugušie pārspīlēti cenšas visu dot visiem bērniem vienādi.
Pieaugušo atbildība ir katram bērnam nodrošināt drošu vidi – ja nepieciešams, jāstāv pie bērna durvīm, lai sargātu bērna privātumu.
Ieilgusī netaisnības sajūta
Bērni cīnās par taisnīgumu, visbiežāk to nokārto bērnībā, bet situācija var ieilgt, arī netaisnības sajūta var ieilgt. Ja to neatrisina, tad brāļu un māsu sliktās attiecības turpināsies pieaugušo dzīvē.
Bieži nepareizi liek piekāpties vecākajam bērnam, skaidrojot, ka viņš ir vecāks, viņam jābūt gudrākajam. Šādā situācijā vecākais bērns var sajusties nemīlēts vai mazāk mīlēts. Pieaugušā loma nav atrast vainīgo, bet saprast, kā bērni jūtas. Jābūt fokusam – ko pēc konflikta citādi varētu darīt nākotnē.
Ja bērniem pasaka, ko nedrīkst darīt, bet nav piedāvāti veidi, ko tā vietā darīt, tad šos noteikumus pārkāps.
Kā vecākiem uzvesties bērnu konfliktos
Vecākiem nevajag šķiest savus resursus, esot par tiesnešiem, jo bērniem jāmācās pašiem risināt konfliktus.
Bērni bez vecākiem iemācīsies pastāvēt viens par otru, aizstāvēt viens otru.
Psiholoģe uzsver vecāku straujāko dzīves ritmu un iespēju veltīt mazāk laika bērniem, savukārt daži vecāki pārcenšas ar iesaistīšanos bērnu audzināšanā.
Ja vecākais bērns ir atbildīgs par jaunāko, vecākiem jāatceras, ka tad, ja ar mazāko bērnu kas notiek, tad tā ir vecāku atbildība, vecāko bērnu nedrīkst vainot.
