Vecākiem par bērnu uzvedību
Palīgs vecākiem bērnu audzināšanas un uzvedības jautājumos:
Mēs rakstīsim par: Disciplinēšanas kļūdām; Ķermeņa valodu; Audzināšanas sekvencēm; Sodīšanu;
Sagatavotās tēmas:
Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" saruna par vecāku rīcību bērna dusmu brīdī, kā rīkoties, lai bērns iemācītos situācijas risināt bez dusmu emocijām.
Dusmas ir pamatemocijas, kuras izrāda visi – arī zīdainis dusmojas,
ar savu raudāšanu un sejas emocijām var rādīt dusmas jau no trīs dienu vecuma.
Bērna uzvedībai (arī dusmošanās dažādās izpausmēs) ir kāds mērķis – izvairīties no kaut kā, kaut ko iegūt, un pašstimulējošā uzvedība – bērns lec, kaujas, kliedz, skrien.
Pusotrs, divi gadi – laiks, kad bērns vēlas daudz izdarīt pats, lai saprastu, ka ir patstāvīga personība. Ja kas neizdodas, tad bērns dusmojas, laikā līdz trīs gadu vecumam ir dusmu augstākais līmenis, uzskata vietnes “Uzvediba.lv” vadītāja Līga Bērziņa.
Psiholoģe Gunita Kleinberga uzsver, ka tieši temperaments nosaka emociju intensitāti. Ja visiem ģimenē ir augsta emociju intensitāte, tad grūti visiem nomierināties.
Iesakām pašiem mazākajiem!
Mīļie vecāki, mēs esam radījuši drošu un radošu platformu zinātkāriem pirmsskolas vecuma bērniem - LSM Bērnistaba!
Bērnistabā ir interesanti un attīstoši uzdevumi, spēles, filmas, eksperimenti, zīmēšana, vakara pasaciņa un daudz kā cita.
Ko vecākiem noteikti nedarīt, ko noteikti darīt bērna dusmu situācijā:
- Bērni stresa situācijā īstenos tikai tos modeļus, kurus izmēģinājuši drošos apstākļos. Bērniem vajag parādīt, ka atbrīvot savu spriedzi varam veidos, kas neapdraud sevi un citus. Šo ir svarīgi bērnam iemācīt kādā mierīgā brīdī.
- Bērnu vajag mācīt nevis dusmu situācijā, bet pirms tam.
- Bērniem dusmu brīdī var mācīt spēlēt „kustošos sniegavīrus”: kad auksts – sasprindzina dūres, kad karsts, izpurina ( līdzīgs process notiek, kad bērns dusmu brīdī sit citiem).
- Dusmu situācijā bērnam nevajag aizrādīt, ka viņš nekontrolē savas emocijas, tas neiemāca savaldīties, nerāda bērnam, ko darīt.
- Nevajag bērnam rādīt, kurš šajā spēlē ir stiprāks, – tas liecina, ka vecāki grib sodīt bērnu.
- Dusmas un strīdus var arī censties pārvērst jokā.
- Nedomājiet: izdusmosies, būs labi. Ar bērnu jārunā, nevajag bērnu atstāt vienu ar dusmām.
- Nevajag sūtīt bērnu prom, kad dusmojas.
- Nevajag kaunināt un vainot par dusmošanos, rāt trešās personas klātbūtnē.
- Labu vecāku raksturo tas, ka “es pieņemu savu bērnu, es viņu spēju pieņemt arī tad, kad viņš dusmojas, un palīdzu tikt viņam ar šīm dusmām galā”.
- Svarīgi jau pēc dusmošanās ir izrunāt, kas nogājis greizi un kā nākamā reizē varētu rīkoties citādi.
- Ja vecāks ir sadusmojies, ir jāspēj atvainoties bērnam un tā atzīt savas dusmas.
- Ar bērnu par dusmām jārunā tad, kad bērns ir nomierinājies.
- Ja bērns nedusmojas, tad vecākiem jābūt vērīgiem, – visticamāk, bērns slēpj dusmas. Bērni, kuri neizrāda savas emocijas, visvairāk pakļauti vardarbībai, arī pieaugušo dzīvē. Var izaugt ļoti gudrs pieaugušais, kurš neprot sevi aizstāvēt, – tā var sanākt, ja aug paklausīgs un ērts bērns, kurš nekad nedusmojas.
- Bērniem palīdz drāma, situāciju izspēlēšana, kas dod iespēju iejusties dažādās emocijās.
- Lielu dusmu brīžos bērnu vajag pasargāt, lai nesatraumē sevi vai citus.
- Pārskatīt vidi un apstākļus. Bērnu krīzes vajag plānot. Ja vecāki zina, ka bērns, piemēram, no rītiem ir dusmīgs, tad domāt par to, kā situāciju izmainīt.
- Kamēr bērni nemāk uzdot jautājumus, jāsaprot, kur bērnā rodas trauksme. Dusmoties un elpot dziļi ir neiespējami. Var bērnam ieteikt pūķa vingrojumu – ieelpot caur nāsīm un izelpot caur muti – kā pūķis, kurš izelpo uguni.
- Dusmas ir sāpīgas emocijas, tāpēc bērnam jāpalīdz atrast emociju kontrolēšanas metodes, piemēram, lai bērns saspiež pieaugušā roku, rādot, cik lielas un sāpīgas ir bērna dusmas.
- Vecākiem jāatceras, ka dusmas rodas kādā situācijā, ar kuru bērns netiek galā.
- Aicina bērnu ieelpot, pietupties vai „piepumpēties” 10 reizes.
- Dusmu brīdī būt bērnam blakus, teikt, ka būs blakus, lai palīdzētu.
- Dusmu brīžos bērni var būt nobijušies no savām dusmu emocijām. Tad vecāki var aicināt bērnu apstāties, pagaidīt, piemēram, skatīties trīs minūtes uz smilšu pulksteni, lai bērns saprastu, ka dusmas ir pārejošas emocijas.
- Multfilmas varonis Bings dusmās izvēlas mākoni debesīs un pūš prom.
- Vecāku iesaistīšanās un situācijas skaidrošana, lai bērns saprot, kā tikt galā ar savām emocijām.
Kvalitatīvs risinājums iespējams tad, ja ir divi risinājumi, divi padomi, ko darīt, lai situāciju izmainītu.
Raksta pirmpublikācija LSM.lv 2018. gada 8. oktobrī.
