1. “Twitter Spaces” – atbilde audio sociālajam tīklam “Clubhouse”
Sociālais tīkls “Twitter” ir spēris atbildes soli, reaģējot uz lielo popularitāti guvušās audio platformas “Clubhouse” panākumiem. Operētājsistēmas “Android” lietotājiem nu pieejama platformas “Twitter” audio tērzēšanas iespēja “Spaces”. Šobrīd gan to var izmantot ierobežots skaits lietotāju. Kopš janvāra “Spaces” lietotnē “Twitter” ierobežotā metienā bija pieejama operētājsistēmas “iOS” lietotājiem. Tērzēšanas istabas “Spaces” būs pieejamas lietotnes augšpusē, kur šobrīd redzami “Twitter” stāsti jeb “Fleets”.
#DigitālāsBrokastis
"Radio Naba" un "Latvijas Radio 1" raidījums "Digitālās Brokastis" - Tava iknedēļas tehnoloģiju ziņu deva. Tehnoloģijas, digitālā kultūra un trendi, gadžeti un to apskati, kā arī sociālo tīklu jaunumi. Tiešraidē "Digitālās Brokastis" dzirdamas "Radio Naba" un "Latvijas Radio 1" ēterā katru piektdienas rītu 10.05.
Podkāsta formātā raidījums klausāms visās lielākajās straumēšanas platformās:
Aizvadītajos mēnešos “Twitter” kopumā ieguldījis daudz resursu audio ziņu attīstībā. Papildus tam, ka ir pieejama “Spaces” beta versija, “Twitter” ierobežotam iOS lietotāju skaitam aizvadītajā jūnijā piedāvāja audio ziņu ierakstīšanas iespēju. Saglabājot tradīcijas, kas ļauj izveidot līdz 140 rakstzīmēm garu rakstisku ziņu, audio ziņas ieraksts varēja sasniegt 140 sekundes. Tāpat Indijas lietotājiem februārī parādījās iespēja sūtīt tiešās audio ziņas citiem lietotājiem. “Twitter” jau izpelnījās kritiku, neiekļaujot automātiskos subtitrus audio un video tvītiem, taču šo iespēju “Twitter” plāno ieviest.
2. Dziļviltojuma tehnoloģija “atdzīvina” senču sejas vaibstus
Vietne “MyHeritage”, kas cilvēkiem piedāvā internetā izpētīt savus radurakstus un izveidot ģimenes ciltskoku, februāra beigās prezentējusi jaunu tehnoloģijas iespēju, kas maksas lietotājiem ļauj fotogrāfijās “atdzīvināt” savu senču sejas. Tehnoloģijas “Deep Nostalgia” pamatā ir “deepfake” jeb “dziļviltojuma” tehnoloģija, ar kuras palīdzību iespējams animēt vēsturiskas fotogrāfijas un izveidot īsus video rullīšus, kuros atdzīvojas sastingušie cilvēku sejas vaibsti, rakstīja Lsm.lv.
Jauno tehnoloģiju jau aktīvi izmanto cilvēki sociālajos tīklos, gan mēģinot atdzīvināt savu radinieku smaidus un galvas kustības, gan arī izmantojot iespēju atgriezties vēl senākā vēsturē, lai aplūkotu, kā savulaik varētu būt izskatījušies Einšteins, Ābrahams Linkolns vai Bēthovens.
3. Jebkurš pasaules iedzīvotājs var pieteikties iespējai aplidot Mēnesi
Japāņu miljardieris Jusaku Maezava (Yusaku Maezawa) uzaicinājis jebkuru pasaules iedzīvotāju pieteikties brīvai vietai kosmosa kuģī “SpaceX Starship”, lai lidotu apkārt Mēnesim, rakstīja theverge.com. Šobrīd plānots, ka lidojums varētu notikt kaut kad 2023. gadā, taču garantiju nav. Pieteikties iespējams kosmosa ceļojuma mājaslapā.
Maezava ir Japānas lielākā tiešsaistes modes veikala dibinātājs, un 2018. gadā viņš bija pirmais publiski atklātais “Starship” pasažieris. Sākotnēji miljardieris vēlējās lidot šaurā, elitārā lokā, taču nule izvēlēta šāda publicitātes trika pieeja. Miljardieris skaidroja, ka iespēja aplidot Mēnesi dota jebkuram, jo jebkurš pēc tik iedvesmojoša piedzīvojuma varētu kļūt par mākslinieku.
Ceturtdien, 4. martā, notika kosmosa kuģa “SpaceX Starship” prototipa trešais izmēģinājums.
4. “NFT” – mākslinieku ceļš uz peļņu digitālajā pasaulē?
Arvien lielāku popularitāti pasaulē izpelnās “NFT” jeb neaizstājamie blokķēžu žetoni. Blokķēde ir vienots termins tehnoloģijām, kas radītas, lai sinhronizētu datus, kas tiek glabāti dažādos datoros vai serveros jebkurā pasaules vietā, nodrošinot, ka šie dati paliek nemainīgi.
Pateicoties “NFT”, dažādi mākslinieki ir jau ievērojami nopelnījuši: Īlona Maska bērna māte un mūziķe Graimsa (Grimes) esot nopelnījusi 6 miljonus ASV dolāru, digitālais mākslinieks “Beeple” – 3,5 miljonus un animācijas “Nyan Cat” veidotājs – ap 600 000 ASV dolāru.
Atšķirībā no parastām kriptovalūtām “NFT” nevarot iemainīt vienu pret otru, jo katram žetonam pretī esot unikāla digitālā vērtība, kas var būt jebkas, sākot no digitālām krājamām kartiņām, digitāliem mākslas darbiem un animācijām, dziesmām un videospēļu ādiņām. Tās ir kā personalizētas teātra biļetes ar pircēja vārdu un citu saistošo informācija. “NFT” ir arī labs veids, lai cīnītos ar digitāliem viltojumiem, jo ar žetonu palīdzību varētu atšķirt oriģinālu no kopijas. “NFT” pamatā ir “Ethereum” kriptovalūtas standarts, kas to ļauj izplatīt plašajā kriptovalūtu tirgū.
5. Radīti mirdzošu OLED tetovējumu prototipi
OLED jeb organiskās gaismu emitējošās diodes ir iekarojušas popularitāti dažādās elektronikas ierīcēs, taču zinātnieki no Londonas Universitātes koledžas un Itālijas Tehnoloģiju institūta tām atraduši jaunu pielietojumu – iestrādājot tās tetovējumos. Šo tehnoloģiju potenciāli varētu izmantot arī medicīnā, sportā, modē, kosmētikā un pat pārtikas taupīšanai.
Zinātnieki pagaidām ir radījuši prototipu, kas nav jāievieto ādas slāņos, bet gan tie uz cilvēka ādas tiek iestrādāti līdzīgi kā izgaistošie tetovējumi – iestrādājot ar ūdens palīdzību. Tos vēlāk esot iespējams nomazgāt ar ziepēm. Tehnoloģijas pamatā ir 76 nanometru plāns gaismu emitējošs polimēru pārklājums ar īpašu uzklāšanas metodi. Nonākot elektriskā laukā, tetovējums izgaismojas.
Zinātnieki pieļauj, ka izstrādātajai tehnoloģijai vajadzētu būt lētai un plaši pielietojamai. To varētu izmantot spīdīgu tetovējumu un nagu veidošanā. Savienojot tos ar sviedru sensoriem, sportistiem tie varētu paziņot par dehidrāciju. Savukārt medicīnas nozarē tie noderētu, jo varētu izgaismoties, ziņojot par izmaiņām pacienta ķermenī.
6. “Kasher Bloom” cer radīt augstās modes cepures ar “Bluetooth” austiņām
Latvijas modes zīmols “Kasher Bloom” turpina darbu pie augstās modes cepurēm, kurās būtu iestrādātas “Bluetooth” austiņas, ziņoja labsoflatvia.com. Cepuru nedigitālā versija jau ir izpelnījusies dziedātājas Bejonses (Beyonce) stilista uzmanību un ir daļa no Samantas Tīnas Eirovīzijas konkursa tērpa. Cepures iecerēts aprīkot ar austiņām, kuras nebūtu jāliek ausu gliemežnīcā, bet gan raidītu skaņu aiz auss, tā potenciāli saudzējot ausu veselību. Zīmols attīstās un lolo cerības sastrādāties ar pasaules mūzikas zvaigznēm un aktieriem. Pagaidām gan sīkāka informācija par izmantoto tehnoloģiju nav atklāta.
7. “Volvo” vēlas radīt tikai elektroauto
Autoražotājs “Volvo” paziņojis, ka no 2030. gada ražos tikai pilnībā elektriskas automašīnas un tās tirgos internetā, tā vēstīja techcrunch.com. Pāreja uz elektrifikāciju ir daļa no globālas uzņēmuma transformācijas, par ko uzņēmums paziņoja elektriskā krosovera C40 prezentācijā. Tuvākais mērķis uzņēmumam ir, lai 50% notirgoto automobiļu ir pilnībā elektriski un pārējie – hibrīdi. Uzņēmums jau šobrīd virzoties uz savu mērķi: Eiropā 2020. gadā viena no trijām pārdotajām automašīnām ir uzlādējams hibrīda modelis.
“Volvo” nav vienīgais zīmols ar šādu stratēģiju. Arī autoražotāji “GM” un “Jaguar” ir apņēmušies radīt pilnībā elektrificētus auto, bet “Tesla” automašīnas tādas ir jau no pirmās dienas.
8. Radīts izturīgs kamenes izmēra drona prototips
Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta, Hārvarda Universitātes un Sidnejas Universitātes zinātnieku komanda ir radījusi kukaiņu izmēra lidojošus dronus. Līdzība ar kukaiņiem nebeidzas to izmērā – tie kopē tos arī pēc kustības un darbības principa, rakstīja techcrunch.com.
Atšķirībā no iepriekšējiem mēģinājumiem šie insektu droni ir īpaši ar to, ka tie var izturēt lielākus triecienus. To kodolā izmantoti ar oglekļa nanocaurulītēm pārklāti gumijas cilindri. Izpildmehānisms noreaģē uz elektrības sitieniem un kustina spārnus, ļaujot dronam pacelties gaisā. Viens drons ir kamenes izmērā un sver aptuveni 0,6 gramus.
Šie pirmie modeļi gan pagaidām ir nelielā skaitā, jo tiem nepieciešama elektrības padeve no vadiem. Ja laboratorija spēs radīt dronu ar kameru un bateriju, mazajiem bezpilota lidaparātiem būs milzīgs pielietojuma potenciāls – sākot no vienkāršām inspekciju veikšanām, kuras pašlaik veic lielāki modeļi, līdz pat apputeksnēšanai.
9. Zinātnieki atklājuši plazmas viesuļvētru Zemes atmosfērā
Šandongas Universitātes pētnieku komanda nākusi klajā ar pētījuma rezultātiem par pirmo kosmosa viesuļvētras novērojumu mūsu planētas atmosfēras augšdaļā. Atšķirībā no bēdīgi slavenajiem cikloniem, kas nodara postījumus tuvāk Zemes virsmai, kosmosa viesuļvētru veidoja virpuļojoša plazma un elektronu “lietus”.
Zinātnieki atklāja notikumu pēc tam, kad tika atkārtoti analizēti 2014. gada augustā savāktie satelītu dati. Dati parādīja 1000 kilometru platu plazmas masu, kas virpuļoja virs Ziemeļpola. Tai bija spirālveida “rokas”, un virpuļošana ilga gandrīz astoņas stundas.
Plazma ir aktuāls pētījumu temats. NASA, kas pētījusi plazmas kosmosa viesuļvētras, to raksturo kā “uzlādētas daļiņas, piemēram, elektronus un jonus”. Šīs daļiņas šaudās pa kosmosu, un var izraisīt problēmas kā satelītiem, tā astronautiem. Plazmas viesuļvētru izpēte palīdzētu zinātniekiem labāk saprast laika apstākļus kosmosā un to, kā tie var ietekmēt sistēmas, uz kurām mēs paļaujamies, piemēram, GPS.
10. “Instagram” tiešraides iespēju varēs izmantot līdz 4 dalībniekiem
Sociālais tīkls “Instagram” radījis iespēju tās tiešraides iespēju izmantot vienlaikus līdz pat četriem cilvēkiem iepriekšējo divu vietā. “Instagram” cer, ka tas radīs jaunas iespējas satura veidotājiem – izveidot sarunu šovu, mūziķiem kopradīt skaņdarbus, veidot aizraujošākas jautājumu un atbilžu sesijas, veidot pamācību video kopā ar savu auditoriju vai vienkārši izklaidēties ar draugiem.
“Instagram” arī došot iespēju konta lietotājiem pelnīt ar ievietoto saturu, piemēram, iepriekš jau izveidojot ziedojumu iespēju pērkamu digitālo piespraudīšu formā. Jau šobrīd, pēc “Instagram” paustā, tā tiešraides esot devušas platformu gan sarunām par Covid-19, gan slavenību intervijām, repa cīņām, fitnesa instruktoriem un citiem satura veidotājiem.
