1. Sarunu vietne “Clubhouse” iekaro popularitāti arī Latvijā
Elitārais audio sociālais tīkls “Clubhouse” februārī ir iekarojis popularitāti ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā. “Clubhouse” pagaidām pieejams tikai mobilajā operētājsistēmā “iOS”. Šajā sociālajā tīklā cilvēki var uzstāties paši, klausīties citus vai arī pievienoties plašākām diskusijām. Pievienošanās tīklam iespējama tikai ar ielūgumu palīdzību.
#DigitālāsBrokastis
"Radio Naba" un "Latvijas Radio 1" raidījums "Digitālās Brokastis" - Tava iknedēļas tehnoloģiju ziņu deva. Tehnoloģijas, digitālā kultūra un trendi, gadžeti un to apskati, kā arī sociālo tīklu jaunumi. Tiešraidē "Digitālās Brokastis" dzirdamas "Radio Naba" un "Latvijas Radio 1" ēterā katru piektdienas rītu 10.05.
Podkāsta formātā raidījums klausāms visās lielākajās straumēšanas platformās:
Pasaulē sociālais tīkls ir izpelnījies milzīgu uzmanību, un tam pievienojas arvien vairāk atpazīstamu cilvēku. Piemēram, Īlons Masks esot šo sociālo tīklu izmēģinājis pats un uzaicinājis uz sarunu dziedātāju Kanje Vestu un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, vēstīja kursors.lv. Lietotne gan nav iztikusi bez pirmās ažiotāžas, kā ziņoja theverge.com. Stenfordas Interneta observatorija izpētījusi, ka lietotāju ID numuri varētu nešifrēta teksta formā tikt sūtīti uz Ķīnas uzņēmumu Agora Inc., kuri nodrošina lietotnei aizmugursistēmu jeb “back-end” infrastruktūru.
Kā raidījumam #DigitālāsBrokstis pastāstīja “Clubhouse” Latvijas komūnas aktīvists Emīls Sjundjukovs, Latvijā šīs vietnes uzplaukums noticis tikai nesen. Neskatoties uz to, diskusijas latviešu valodā notiek par dažādām tēmām: no gauži ikdienišķiem jautājumiem, ko mēdz apspriest pie vakariņu galda, līdz profesionālām tēmām par mārketingu, sociālajiem tīkliem u. tml. Novērojams, ka ar laiku bezformāta sarunas arī Latvijā varētu aizstāt noteikta veida kalendārā ieplānotas diskusijas. Ir zināms, ka latvieši sāk pieteikt klubiņus šajā platformā, lai tajos jau padziļinātāk un biežāk runātu par konkrētajā istabiņā jeb štābiņā noteikto tēmu.
2. “Revolut” Latvijā sāk piedāvāt bankas pakalpojumus
Finanšu lietotne “Revolut” Latvijā sāk piedāvāt tās Lietuvas bankas licencētos pakalpojumus, kas lietotājiem ir pieejami, atjaunojot lietotni. Ko tas nozīmē aptuveni 160 000 Latvijas klientu? Kā raidījumam #DigitālāsBrokstis skaidroja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), pati finanšu lietotnes platforma “Revolut App” paliek tā pati. Līdz šim visi Latvijas “Revolut” klienti saņēma vienīgi elektroniskās naudas iestādes “Revolut Payments UAB” pakalpojumus, nevis bankas pakalpojumus. Ja “Revolut Payments” klients kļūst par “Revolut Bank” klientu, viņa maksājumu kontā turētie līdzekļi ir iekļauti Lietuvas noguldījumu garantiju shēmā.
FKTK piebilst, ka minētajām iestādēm Latvijā nav ne pārstāvniecības, ne filiāles, ne klientu apkalpošanas centra. Līdz ar to arī sūdzības vai iesniegumus par iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar šīm iestādēm kompetenta izskatīt ir vienīgi Lietuvas Banka, nevis FKTK. Lai gan “Revolut Bank UAB” nav uzskatāma par Latvijas banku, tā joprojām ir Lietuvā licencēta kredītiestāde, kura Latvijā pārrobežu tirdzniecības ceļā tiešsaistē piedāvā savus pakalpojumus. Tamdēļ “Revolut Bank UAB” ir jāsniedz dati valsts iestādēm Latvijā, tostarp arī Valsts ieņēmumu dienestam.
3. Lietotne “Apturi Covid” lejupielādēta jau 300 000 reižu
Kopš lietotnes “Apturi Covid” izstrādes tā lejupielādēta jau 300 000 reižu, vēstīja Slimību profilakses un kontroles centrs. Savukārt 2976 reizes ar Covid-19 inficējušies cilvēki ar lietotnes starpniecību paziņojuši savām kontaktpersonām par paaugstinātu inficēšanās risku. Lai veicinātu lietotnes efektivitāti, Latvijas lietotne “Apturi Covid” nu jau sadarbojas un saprotas arī ar 11 citu Eiropas valstu kontaktu fiksēšanas lietotnēm Īrijā, Itālijā, Vācijā, Spānijā, Dānijā, Horvātijā, Polijā, Nīderlandē, Beļģijā, Somijā un Austrijā. Tas nozīmē, ka kontaktu fiksēšana un kontaktpersonu apziņošana saslimšanas gadījumā turpinās, satiekot cilvēkus, kas izmanto arī kādu no šo valstu lietotnēm. Savukārt, atrodoties iepriekš minētajās valstīs, Latvijas iedzīvotājam kontakta fiksēšanai nav jāsāk lietot attiecīgās valsts lietotne, bet var turpināt izmantot ”Apturi Covid”.
Izmantojot lietotni, nav nepieciešams atcerēties katru, ar kuru bijusi saskare, – lietotne anonīmi to izdarīs cilvēka vietā. Tāpat svarīgi, ka, izmantojot lietotni, par saskari ar slimnieku kontaktpersona uzzinās ātrāk un uzreiz varēs sākt ievērot drošības pasākumus, tādējādi izslēdzot risku inficēt citus cilvēkus. Saņemot paziņojumu lietotnē, svarīgi ir palikt mājās un ierobežot kontaktus ar citiem cilvēkiem.
4. Lietuvā nozagti “CityBee” 2018. gada lietotāju dati
Lietuvas policija izmeklē auto koplietošanas platformas ”CityBee” personas datu noplūdi 2018. gadā, kurā varētu būt skarti 110 tūkstoši lietotāju, ziņoja labsoflatvia.com. Kā mierina ”CityBee” vadītāja Latvijā Egija Gailuma, šim incidentam nevajadzētu ietekmēt Latvijas klientus, jo šeit darbību platforma uzsāka vēlāk – 2019. gada janvārī.
Noplūdušie dati ietverot personu kodus, bet ne finanšu maksājumu datus. No lielākas datu noplūdes ”CityBee” ir pasargājis fakts, ka, piemēram, norēķinu karšu un autovadītāju apliecību datus glabā atsevišķi pie citiem datu pārziņiem. Uzņēmums iesaka klientiem, kuri varētu būt cietuši šajā incidentā, nomainīt paroles ne vien ”CityBee” kontam, bet visiem virtuālajiem pakalpojumiem.
Lietuvas datu aizsardzības iestāde pārbaudīs, vai uzņēmuma klientu dati tika uzglabāti atbilstoši. Ja tiks atklātas neatbilstības datu uzglabāšanā, ”CityBee” draud sods līdz 20 miljoniem eiro vai 4% no tā apgrozījuma.
5. Sociālais tīkls “Parler” atjaunojis darbību
Alternatīvais sociālais tīkls ”Parler” pēc bezdarbības mēneša ir atjaunojis savu darbību, rakstīja theverge.com. Sociālais tīkls kļuva neaktīvs pēc tam, kad uzņēmumi ”Apple”, ”Google” un ”Amazon” pārtrauca sniegtos servisus šai platformai saistībā ar janvāra nemieriem ASV Kapitolijā. Šobrīd gan lietotne nav pieejama ne ”Apple”, ne ”Google” veikalos, liekot lietotājiem meklēt citus piekļuves veidus.
Sociālajā tīklā ir atjaunoti vecie konti, taču nav saglabājušies iepriekšējie lietotāju ieraksti. Sociālais tīkls izpelnījās popularitāti ASV, sevi pozicionējot kā politiski nesaistītu un vaļīgi moderētu tīklu, kas ļāva daudziem brīvāk paust savus viedokļus, tostarp galēji radikālos. Šajā platformā arī uzplauka bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstītāju komūna, kura tajā kūdīja atbalstītājus iepriekš pieminētajiem nemieriem.
6. Šveices zinātnieki izstrādā čipu stresa līmeņa mērīšanai
Inženieri no Šveices Federālā tehnoloģiju institūta Lozannā ir izstrādājuši čipu, kurš pēc kortizola koncentrācijas sviedros spēj noteikt cilvēka stresa līmeni. Šāds čips varētu nākotnē būt noderīgs dažādām tuvu pie ādas pārnēsājamām viedierīcēm, lai mērītu cilvēka uztraukumu. Pašreizējā formā gan tas ir pie ādas pielīmējams sensors, taču pēc klīniskajiem testiem to varētu izmantot, piemēram, dažādu medicīnisku izmeklējumu vajadzībām.
Šobrīd stresa līmeņa noteikšanai viedierīces izmanto sirds ritmu un intervālu starp katru sirds sitienu. Šāds kortizola mērītājs šo mērījumu varētu uzlabot. Pats hormons palīdz cilvēka ķermenī regulēt vielmaiņu, cukura līmeni asinīs un asinsspiedienu. Tas izdalās arī, lai sagatavotu smadzenes, muskuļus un sirdi satraucošām situācijām.
7. NASA zinātnieki piedāvā meklēt citplanētiešus pēc izplūdes gāzēm
NASA zinātnieki nākuši klajā ar jaunu metodoloģiju, kā tuvākajās zvaigžņu sistēmās meklēt augsti attīstītas civilizācijas, – pēc gaisa piesārņojuma. Ņemot vērā cilvēku pašreizējās ierobežotās iespējas pētīt tālas galaktikas, pētnieks Ravi Koparapu savā pētījumā piedāvājis ar teleskopiem meklēt augsta piesārņojuma līmeņus uz citām planētām, pieņemot, ka tie radušies industriālā ceļā.
Kā piezīmēja techspot.com redaktori, šī pieeja gan paredz to, ka šādas slāpekļa dioksīda noplūdes ir radušās industriālā procesā jeb fosilās degvielas degšanas rezultātā. Līdz ar to šādai tālai civilizācijai būtu jābūt apmēram tādā pašā attīstības stadijā kā uz Zemes. Tas izslēgtu tādas civilizācijas, kuras, iespējams, jau būtu iemācījušās radīt enerģiju, manipulējot ar magnētiskajiem laukiem vai gravitāciju. Datora modelējumi šobrīd paredz, ka NASA nākotnes lielizmēra teleskopi pēc 400 stundu novērojumiem spēs noteikt šādus piesārņojumus pat 30 gaismas gadu attālumā.
8. Japānā būvē ar baterijām darbināmu tankeri
Japānā būvē 60 metrus garu kuģa tankeri, kuru darbinās tikai un vienīgi litija jonu baterijas, stāstīja kursors.lv. Tankeris ar nosaukumu ”e5” būs aprīkots ar bateriju sistēmu, kura spēs uzkrāt 3,5 MWh enerģijas. Kuģis varēs pārvietoties vairākas stundas, pirms tam būs jādodas uz ostā ierīkotu uzlādes punktu.
Šis tankeris transportēšot kuģiem paredzēto dīzeļdegvielu, lai veiktu to uzpildi atklātos ūdeņos. Lielākā daļa no elektrificētajiem kuģiem ir samērā nelieli un strādā īsās distancēs, taču noritot darbs arī pie lielāku kuģu būves. Piemēram, tiek būvēts 80 metrus garš konteineru kuģis ar 9 MWh baterijām un pasažieru kuģis, kurš spēs uzņemt vairāk nekā 3000 cilvēku un būs aprīkots ar 10 MWh baterijām.
9. “Garmin” prezentē viedpulksteni rūdītiem sportistiem
Tehnoloģiju uzņēmums ”Garmin” atklājis savu jaunāko viedpulksteni ”Enduro”. Tas ir radīts rūdītiem sportistiem – maratonistiem un garo distanču velobraucējiem, kā arī aktīviem ceļotājiem. Pulkstenis izceļas ar savu ilgo baterijas darbību, kura īpašā režīmā ar saules uzlādes baterijām spēšot izturēt līdz pat 65 dienām, informēja uzņēmuma pārstāve Latvijā Nikola Matjušenko.
Pulkstenim ir jauna veida neilona siksniņa, kā arī dimantveida oglekļa pārklājums un titāna ietvars izturībai. Jauna veida treniņu režīmi ļaušot īpašā veidā sekot līdzi savam sniegumam. Pulkstenis būs savienots ar ”Garmin” satelītkomunikatoru, tādējādi lietotāji varēšot dalīties ar savu atrašanās vietu pat ārpus mobilā tīkla pārklājuma.
10. “Manabalss.lv” saņem Eiropas Pilsoņu balvu
Eiropas Parlamenta Eiropas Pilsoņu balvas komiteja apbalvojusi Latvijas iedzīvotāju līdzdalības platformu ”Manabalss.lv”. Šo iniciatīvu žūrija raksturo kā lielisku piemēru digitālo tehnoloģiju izmantošanai pilsoniskajiem mērķiem, turklāt tā ir pirmā līdzdalības platforma, kurā aktīvi iesaistās jaunatne.
Eiropas Pilsoņu balvu piešķir personām, grupām vai organizācijām par izciliem sasniegumiem Eiropas Savienības iedzīvotāju savstarpējās sapratnes, saliedētības un pārrobežu sadarbības jomā. Iepriekš no Latvijas šo balvu ir saņēmuši tādi projekti kā “Ziedot.lv”, “Iespējamā misija” un Latvijas Radio 5 “Dod Pieci”.
