Diennakti riņķojot pusotra kilometra aplī, Ritvars Kalniņš 163 reizes atgriezās Veronas stadionā, kurā atradās sacensību centrs ar nacionālo izlašu teltīm, kur varēja padzerties, tikt pie pārtikas krājumiem un komandas atbalsta. Latvijas vadošajam "pagalma skrējienu" (Backyard Ultra) ekspertam šis bija trešais starts 24 stundu formātā, un izdevās labot savu 2019. gada pirmrezultātu par vairāk nekā 30 kilometriem. Tiesa, uzvarētājam Aleksandram Sorokinam nācās zaudēt nepilnus 70 kilometrus, ieņemot 26. vietu rezultātu tabulās.
Sacensību gaitā pēc 10 noskrietām stundām valmierietis bija iespraucies pat labāko desmitniekā, vēlāk skriešanas temps mazinājās, taču Ritvars Kalniņš nepadevās, pamīšus soļojot un atkal atsākot skriešanu pretī jaunajam Latvijas rekordam – 250,065 kilometriem. Vairāk diennaktī veicis dzīvā leģenda Viktors Suborins, kuram kopš 1984. gada pieder Latvijas rekords stadionā (258,845 km), kas paveikts vietā, kur šobrīd atrodas Jūrmalas akvaparks, bet kādreiz atradās stadions "Jūrnieks".
Viljama Šekspīra lugas "Romeo un Džuljeta" darbības vietā Veronā notiekošajā EČ diennakts skrējienā Latvijas komandā startēja astoņi vīrieši un četras sievietes. Pirmajās stundās lija lietus, un dienā gaisa temperatūra nepakāpās līdz +20 grādiem, bet naktī nokrita zem +10 grādiem. Šādi laikapstākļi bija pateicīgi labiem rezultātiem, jo iepriekšējās dienās temperatūra pārsniedza +30 grādus un naktī turējās tuvu +20 grādiem.
Karstumā nebūtu iespējams noskriet Latvijas rekordu, pēc skrējiena atzina Kalniņš.
Tāpat arī par laikapstākļiem pirms starta bija satraucies pasaules rekordists lietuvietis Aleksandrs Sorokins, kurš startam gatavojās Kenijas plakankalnē 2400 metrus virs jūras līmeņa, kur temperatūra svārstījās +10..+20 grādu robežās.
Otru labāko rezultātu starp Latvijas skrējējiem sasniedza debitants Elvijs Menniks (243,037) no Jūrmalas, kurš pirms diviem gadiem noskrēja savus pirmos desmit kilometrus. Šis gads kino nozarē ikdienu pavadošajam skrējējam bijis panākumiem bagāts, jo pavasarī piedzīvots triumfs vairāk nekā diennakti ilgajā "Supervaroņu Backyard Ultra" un uzvarēts arī 12 stundu riņķojumā ap Māras dīķi (132 km). Pēc nelielas atpūtas skrējējs vasarā skrējienā Rīga-Valmiera palika uzreiz aiz labāko trijnieka. Veronā notiekošajā EČ pirmajā pusē izdevās uzlabot savu 12 stundu sniegumu (138,919), vēl vairākas stundas izdevās turēt augstu tempu un pēc divām trešdaļām sacensību laika izdevās pakāpties pat līdz 14. vietai un četras stundas pārņemt komandas līdera pienākumus, taču 20. stundā spēki bija galā un nācās pāriet soļos, noslīdot līdz 34. vietai. Sasniegtais rezultāts par nepilnu kilometru atpaliek no iepriekšējā Latvijas rekorda.
Pērn Spartatlonu pieveikušais Didzis Brauns savu personisko rekordu (PB) uzlaboja par vairāk nekā 20 kilometriem, komandai dodot 227,477 kilometrus. Tādējādi trīs rezultātu summā ar 720,579 kilometriem izcīnīta 11. vieta 20 komandu konkurencē. Pēc 12 stundām Latvijas izlase ieņēma 7. vietu, bet pēc tam līdz sacensību noslēdzošajām stundām atradās 9. pozīcijā, ko zaudēja īriem, taču cīņā par TOP10 par nepilnu kilometru piekāpās horvātiem. Sacensību gaitā Didzis Brauns bija viens no retajiem skrējējiem, kura temps nemazinājās, un 24 stundu laikā viņš pakāpās no 114. vietas līdz 47. ailītei finiša protokolos.
Tuvu savam personīgajam rekordam noskrēja ogrēnietis Valdis Ņilovs, ar 215,653 kilometriem ieņemot 61. vietu. Viņš pārsteidza daudzus konkurentus ar straujiem paātrinājumiem, kas nomainīja soļošanas brīžus. 200 kilometru robežai pāri tika Kalvis Silgals (201,652 km), kam pēc nesenā skrējiena apkārt Monblānam tika 73. vieta. Spartatlona kvalifikāciju atjaunoja 2019. gada Rīga-Valmiera uzvarētājs Ainārs Kumpiņš (192,499 km), ierindojoties 77. vietā. Četras vietas zemāk sacensības noslēdza izlases debitants Aijens Trušins (186,892 km), kam pirms tam lielākais panākums bija 118 kilometri 12 stundu riņķošanā ap Māras dīķi Pārdaugavā. Trijos naktī pēc 17 stundām trasē skrējienu pārtrauca cēsinieks Miķelis Vietnieks, apstājoties pie 143,495 kilometriem un ieņemot 100. vietu 120 dalībnieku konkurencē.
Sieviešu konkurencē startēja 93 skrējējas, tostarp četras Latvijas pārstāves, no kurām divas pārkāpa 200 kilometru slieksni un divas sacensības nepabeidza. Atšķirībā no vīriem, kur intrigas par uzvaru nebija, sieviešu skrējiens diennakts garumā bija daudz saistošāks, jo lielāko sacensību daļu vadībā atradās Čehijas skrējēja, kurai uz papēžiem mina Ukrainas pārstāve. Abas nenoturēja izvēlēto tempu un izstājās no cīņas par medaļām. Čehiete sacensības noslēdza 9. vietā, bet ukrainiete – 62. pozīcijā. Nākamās līderes bija divas Francijas ultragaro distanču skrējējas, taču uzvaras laurus plūca Polijas pārstāve Patrīcija Bereznovska (256,250 km), kurai pieder arī Spartatlona un 48 stundu pasaules rekordi.
Ukraina bija pārstāvēta ar astoņām skrējējām, tostarp Viktoriju Nikolajenko, kura šovasar sīvā cīņā pārspēja Vitu Devjatņikovu ar uzvaru 107 kilometru Rīga-Valmiera.
Ukrainas komanda Itālijā saņēma milzīgas ovācijas atklāšanas ceremonijā, un skrējējām sacensībās diennakts garumā palīdzēja latvietis Artūrs Kāpiņš, kurš ikdienā darbojas kā brīvprātīgais palīgs Ukrainas bēgļu atbalsta centrā Andrejsalā.
Šoreiz diennakts skrējienā situācija nosacītā mikromačā izvērtās citādi – ukrainiete sacensību sākumdaļā turējās pat 7. vietā, taču pēc 79,425 kilometriem traumas dēļ pārtrauca sacensības. Savukārt Latvijas pārstāvei šis bija otrs 24 stundu skrējiens, un 175 kilometru pirmrezultātu izdevās uzlabot par 36 kilometriem, pieveicot 211,818 kilometrus un izcīnot 36. vietu. Tikmēr debitante Zane Paula, kura Rīga-Valmiera finišēja trešajā vietā, savās pirmajās 24 stundu sacensībās ieņēma 44. vietu un tika pāri 200 kilometriem (203,373 km), kas ne katram skrējējam ir pa spēkam.
Divas skrējējas – Kristīne Troņenkova un Aija Linē – sacensības pārtrauca priekšlaikus, pieveicot attiecīgi 131,291 un 123,664 kilometrus, kas deva 77. un 81. vietu. Trīs labāko rezultātu kopsummā uzvarēja Polijas izlase 17 komandu vērtējumā. Latvijas pārstāves ieņēma 13. vietu, par nepilnu kilometru piekāpjoties šveicietēm.
Šoreiz nevarēja palīdzēt Latvijas vadošā ultramaratoniste Diāna Džaviza, kura pirms diviem gadiem laboja nacionālo rekordu 24 stundu skrējienā. Pēc pāris nedēļām Austrijā dzīvojošā skrējēja otro gadu pēc kārtas startēs 246 kilometru Spartatlonā, kur uzvarēja pirms gada. 30. septembrī vēsturiskajā skrējienā Grieķijā skries arī vēl vairāki Latvijas izlases kandidāti, kuri nevarēja palīdzēt diennakts skrējienā.
Aizvadītajā nedēļas nogalē vairāki taku skrējēji startēja Slovēnijas kalnos, savukārt asfalta cienītāji pulcējās Ventspils maratonā. Šonedēļ skrējēji pulcēsies Siguldas kalnu maratonā (SKM), kas risinās kopš 2004. gada un 70 kilometru pamatdistancē piedāvā lielāko augstummetru summu Latvijas apstākļos. Nākamnedēļ reizē ar 14. Saeimas vēlēšanām noslēgsies Stirnubuka sezona Lielajā ciemā Tukuma pusē. Oktobrī taku skrējēji pulcēsies dubultmaratonā "Taisnais", kā arī dosies ārpus valsts robežām uz Kuršu kāpu Lietuvā un Hānjas augstieni Igaunijā.
Mazinoties globālās pandēmijas ietekmei, starptautiskās sacensības turpināsies arī rudenī, un 8. oktobrī Spānijā asfalta skrējēji pārstāvēs Latviju 50 kilometru EČ, savukārt taku cienītāji novembra sākumā dosies uz pasaules čempionātu Taizemē.
