Mūsdienu riski un vēsturiskais mantojums
Lai arī Latvijā netiek veikts vispārīgs augsnes monitorings un augsnes piesārņojums detalizēti tiek pētīts konkrētās vietās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, ir atsevišķi pētījumi par smago metālu klātbūtni pilsētvides augsnē. Mazdārziņu teritorijās tas ir paaugstināts, un cēloņi piesārņojumam meklējami vairākās vietās.
“Nav ieteicams lietot uzturā pilsētvidē izaudzēto pārtikas produkciju, jo bažas rada ne tikai gaisa piesārņojums no transportlīdzekļu izplūdes gāzēm, bet arī viss, kas nonāk augsnē no ielām un ceļiem
– piemēram, eļļas, ielu kaisīšana ar sāli. Tie ir gan smagie metāli, gan ogļūdeņraži. Naftas produkti ir viens no faktoriem. Turklāt pilsētvidē notiek arī avārijas, kuru rezultātā piesārņojums nonāk augsnē, arī kravu pārkraušanas rezultātā, kā arī labojot vai mazgājot iekārtas un transportlīdzekļus apkārtējā vidē var noplūst kaitīgas vielas,” situāciju raksturoja Latvijas Universitātes asociētais profesors Raimonds Kasparinskis.
Profesors skaidroja, ka piesārņojuma problēmu bez visa minētā Rīgā rada arī vēsturiskais mantojums: “Problēma ir arī saistīta ar bijušās PSRS militāro mantojumu. Rumbulas lidlauks ir viena no teritorijām, kur augsnē ir bijusi noplūde.”
Laba augsne nepasargā no gaisa piesārņojuma
Jautāts, vai augsnes piesārņojuma problēmu pilsētnieki var risināt, uz saviem mazdārziņiem atvedot augsni no citurienes, Kasparinskis vērsa uzmanību, ka tādā gadījumā rūpīgi jāseko līdzi, lai būtu zināma augsnes izcelsme un piesārņojums netiktu atvests no citām vietām. Turklāt melnzemes atvešana no citurienes neatrisinās pilsētniekiem tik aktuālo gaisa piesārņojuma problēmu.
“Jārēķinās, ka pilsētas centrā būs augstāks gaisa un putekļu piesārņojums nekā perifērijā.
Taču, tā kā centrs vairāk sasilst un tajā dominē augšupejošās gaisa plūsmas, piesārņojums ceļas augšā un perifērijā piepilsētas zaļā zona, kas dzesē gaisu, izveido lejupejošās gaisa masas. Beigās piesārņojums no centra pārvietojas uz piepilsētu. Tāpēc uz balkona es ieteiktu audzēt tikai puķes. Gaisa piesārņojumu tur varam novērtēt paši – ja ilgi netīrām palodzes, tad pēc dažām dienām tās jau ir klātas ar putekļiem. Rīgas centrā ir relatīvi augsts piesārņojums,” skaidro pētnieks.
Vai piesārņotu augsni var attīrīt
Daudzviet pasaulē piesārņotās vietās tiek audzēti noteikti augi, kas palīdz attīrīt augsni no dažādām tur nevēlamajām vielām. Kasparinskis uzsvēra, ka attīrīšanas metode lielā mērā ir atkarīga no piesārņojuma apmēra. “Ja augsnes piesārņojums ir neliels, tad ir vērts attīrīt augsni. Šajā gadījumā būtu pielietojamas bioloģiskās metodes, lai noārdītu augsnes piesārņojuma ķīmiskās vielas un pēc tam var lietot fitorekultivāciju. Bet, ja augsnē ir augsts piesārņojuma līmenis, tad šāda augsne vienkārši jāizrok no virskārtas un jāved prom. Vietā jāatved jauna augsne, taču jāgādā, lai tā nav piesārņota,” uzsvēra Kasparinskis.
Noskaidrot augsnes piesārņojuma avotu un tikai tad sākt to attīrīt iesaka Vides risinājumu institūta pētniece Rūta Abaja.
“Iespējams, ir vērts piesaistīt augsnes vai agronomijas ekspertu, kas palīdzēs novērtēt situācijas nopietnību.
Ja tas ir kāds minerālelements, kas pārmērīgi daudz piesārņojošās darbības ceļā ir ienests augsnē, tad, iespējams, labākais veids ir kādu brīdi atstāt augsni netraucētu. Var iestrādāt tajā bioogli, apsegt to ar biezu koksnes mulčas slāni un dažus gadus atstāt atpūtā. Vēl var papildus ienest labvēlīgos augsnes mikroorganismus, kas pamazām spēs dabiski attīrīt augsni. Augsnes sēnes ir viens no efektīvākajiem palīgrīkiem, kas spēj saistīt dažāda veida piesārņojošus savienojumus. Tādēļ sevišķi piesārņotās augsnēs ir vērts mulčēt vai iestrādāt ar, piemēram, austersēnēm inokulētus baļķus. Austersēnes tiek izmantotas no naftas savienojumu atliekām piesārņotas augsnes attīrīšanai,” stāstīja Abaja.
Tikmēr ainavu dizainere un Vides risinājumu institūta pētniece Dace Zariņa aicināja nenovērtēt par zemu komposta sniegtās iespējas piesārņojuma mazināšanai. “Pareizi veidots termisks komposts, kas gatavots, lai veicinātu aerobu mikroorganismu kopumu, strādā kā sūklis, kas uzsūc sevī augsnē esošos toksīnus. Saslēdz tos vienkāršās oglekļa ķēdēs un neitralizē. Ir saimniecības, kas izmanto labi veidotu kompostu kā filtru, lai attīrītu laistīšanai izmantoto ūdeni no upēm. Pamatfunkcija šajā procesā ir labvēlīgajām sēnēm, kas veidojas kompostā. Ar intensīvām lauksaimniecības tehnikām labvēlīgās sēnes augsnēs ir ļoti samazinājušās, tāpēc jādara viss, lai iedzīvinātu labvēlīgās augsnes sēnes mazdārziņu augsnēs,” uzskata Zariņa.
Ko mazdārziņa īpašnieks pilsētvidē var darīt, lai veicinātu dabas un augsnes daudzveidību, bet vienlaikus neapdraudētu sevi? Pētnieces atzina, ka pilsētvidē noteikti ieteicams ir veidot ziedu audzes, kas ir tīkamas gan bitēm, gan taureņiem un citiem apputeksnētājiem, kā arī atstāt dārzā nelielu stūrīti dabas procesu norisei. Tas kalpos kā dabas sala, kur vajadzīgā brīdī daba pati nāks palīgā un parūpēsies par kādu kaitēkļu ierobežošanu, ļaujot konkrētajā vietā patverties dažādiem plēsīgiem kukaiņiem.
