Pa straumei

Pa straumei 3. Buļļupe

Pa straumei

Pa straumei. Abuls

Pa straumei. Rēzekne

Laivošana pa Rēzeknes upi. Maršruti un ieteikumi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Rēzekne jeb Rēzne 116 kilometru garumā plūst no ezera uz ezeru. Tā iztek no Latvijas otrā lielākā ezera, kas dēvēts par Latgales jūru - no Rāznas ezera - un ietek lielākajā Latvijas ezerā - Lubānā. Divpadsmitā garākā upe Latvijā ūdeņus smeļas no ezeriem un purviem, dažviet tā ir pat 7 metrus dziļa. Veselus 10 kilometrus upe plūst caur tāda paša nosaukuma pilsētu.

Strīdā par to, kas bija pirmais - vista vai ola - uzvarētu nevis Rēzeknes pilsēta, bet upe. Senākais nosaukums Rēzīte jeb Rezītne nozīmē "starp paugurainēm plūstoša". Laika gaitā nosaukums mainījies uz Rozitten, Režica un Rēzekne. Upe sadala Rēzeknes pilsētu divās daļās. No seniem laikiem tika celti tilti un tiltiņi, lai pilsētnieki varētu pārvietoties no viena krasta uz otru. Ļaudis taisīja arī laipas, no kurām skaloja veļu, makšķerēja un smēla ūdeni saviem patvāriem.

No pilsētas centra nav pamānāmi stāvie upes krasti, kas agrākos laikos tika izmantoti saimnieciskām vajadzībām: tajos tika celti dambji un ūdens dzirnavas. Pilsētas teritorijā bijušas vairākas dzirnavas, bet līdz mūsdienām saglabājušies vien to nosaukumi – Jupatovkas dzirnavas un Leščinska dzirnavas. 1918. gadā uz upes darbojās ūdens turbīna, kas pilsētu nodrošināja ar elektrību.

Palos Rēzekne teju katru gadu appludina krastos esošās apdzīvotās vietas - tad ūdens paceļas pat 2 m augstumā un ir izskalojis tiltus.

Rēzekne laivojama visu sezonu ar visa veida atpūtas laivām - piepūšamajām, smailītēm, kanoe. Kaut arī mūsdienās Rēzekne nav populārākā laivošanai, laivu braucienu maršruti pa šo skaisto un vēstures liecību pārbagāto Latgales upi izstrādāti jau pagājušā gadsimta 20., 30. gados. "Pa straumei" komanda noteikti iesaka ieplānot gana daudz laika laivojumam pa Rēzekni - lai var to izbraukt no viena gala līdz otram un pa ceļam piestāt aplūkot interesantās kultūrvēsturiskās vietas, iepazīt brīnišķīgos Rēzeknes upes krastos mītošos ļaudis.

Maršruti

Nobraucienu var sākt no Stoļerovas, tur sākas ieleja. Uzņēmīgākie var startēt arī no Rāznas ezera. No Greiškāniem līdz Rēzeknes centram straumes ātrums kļūst jūtamāks. Gandrīz 10 km garumā upe tek cauri Rēzeknes pilsētai - šajā posmā laivu brauciens ir ļoti interesants, jo upe ir līkumaina un ik pa brīdim tajā parādās pa krācītei. Arī pilsētvidi var iepazīt visā tās daudzveidībā, nekoptas krastu teritorijas mijas ar tīrām, modernas celtnes ar pamestiem graustiem. Greivuļos ir hidroelektrostacijas (HES) aizsprosts, pēc tā upe rāmi līkumo pa ieleju, brīžam ceļā gadās kāda barjera, kurai laiva jānes apkārt. Pēc Taurinkas dzirnavu tilta Rēzekne kļūst ašāka, arī akmeņaināka, dzīvespriecīgāka un platāka, parādās salas.

Pretī Kazradžiem pirms Subinaites ciema upmalā redzams Subinaites dižakmens. Aiz Subinaites upe pagriežas uz ziemeļiem un kļūst rāmāka, pie Pērtniekiem kreisajā krastā polderis atdala to no zivju dīķiem dolomītu karjeros. Jautrus brīžus sagādās mākslīga krācīte. Aiz Rikavas ceļa HES, kam laiva jānes apkārt. Te var atpūtas laivojumu beigt - aiz Murāniem upe ir iztaisnota un bagarēta, no Žogotām ieslēgta polderos kā dziļš kanāls (dziļums 7m) tā sasniedz Lubānu. Lielākās apdzīvotās vietas Rēzeknes upes krastos: Stoļerova, Rēzekne, Sakstagals, Rikava.

Attālumi
Kaunatas ezers - Spruktu HES - 15 km
Spruktu HES - Stoļerovas tilts - 2 km
Stoļerovas tilts - Ratnieku tilts - 5 km
Ratnieku tilts  - Punduru tilts - 10 km
Punduru tilts - Greiškānu tilts - 5 km
Greiškānu tilts - vēstniecība "Gors" - 11 km
Rēzeknes centrs - Greivuļu HES - 7 km
Greivuļu HES - Tauriņkas dzirnavu tilts – 9 km
Tauriņkas dzirnavu tilts - Sakstagala / Liužas ceļa tilts – 8 km
Sakstagala / Liužas ceļa tilts - Romanovkas ceļa tilts – 9 km
Romanovkas ceļa tilts - Rikavas ceļa tilts – 12 km
Rikavas HES - Murāni - 5 km
Murāni - Lubāna ezers - 17 km

Apskates objekti

Rēzeknes upes ceļā jau no tās sākuma Rāznas ezerā ir ārkārtīgi daudz ko redzēt un piedzīvot. Ja vien laikapstākļi ļauj un ceļojumam atvēlēts gana daudz dienu, noteikti iesakām Latgales skaistajiem ūdeņiem veltīto piedzīvojumu sākt ar diženā Rāznas ezera iepazīšanu. Tā krastos ir vairākas ērtas naktsmājas un rodama iespēja Latgales jūru izbraukāt ar skaistu buru laivu. Turpat arī pieredzējis copes gids Jānis Kupra ("Rāznas brekši") parādīs, kā no niedrēm darināt pludiņu makšķerēšanai, un varēs ar laivu ievest Rāznā.

Pilskalns, "Gors", kebabi

Stoļerova ir sena apdzīvota vieta, kuras nosaukums, iespējams, radies no vārda stoļari (krievu: столяры) — galdnieki (apdzīvotā vieta izveidojusies kā amatnieku ciems bijušās Stoļerovas muižas (Stolarowszina) teritorijā).
Teju 10 kilometrus Rēzeknes upe plūst caur Rēzeknes pilsētu, un tajā ir vērts pavadīt veselu dienu.  Latgales vēstniecībā "Gors" ir viena no Latvijas labākajām koncertzālēm, ko līdz ārkārtējās situācijas beigām gan iespējams aplūkot tikai no ārpuses. Turpat netālu atrodas Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs "Zeimuļs", kur, iepriekš piesakot, iespējams apmeklēt dažādas meistardarbnīcas. "Zeimuļā" ir arī kafejnīca un patīkamas naktsmājas par pieņemamām cenām.

Pa "Zeimuļa" logiem paveras skats uz gleznaino Rēzeknes pilskalnu, savukārt no pilskalna redz gan "Zeimuļu", gan Rēzeknes upi, gan plašu skatu uz Rēzeknes pilsētu. Vecpilsētas kvartālā blakus tirgum, skolai, baznīcai un tirgotāju bodītēm starp Latgales ielu un Rēzeknes upi atrodas Rēzeknes Zaļā sinagoga, kuras tapšana saistīta ar Rēzeknes (tolaik Režicas) pilsētas uzplaukumu 19. gadsimta vidū. Rēzeknes Zaļā sinagoga ir senākā koka ēka pilsētā, kā arī vienīgā no 11 sinagogām, kas saglabājusies līdz mūsdienām. 2016. gadā sinagoga tikusi renovēta, un tagad tajā zinoša un atraktīva gida pavadībā iespējams izzināt ebreju tautas vēsturi un tradicionālo kultūru. Pasaulīgas, mūsdienīgas un internacionālas maltītes kārotājiem noteikti iesakām doties uz Rēzeknes slavenāko ēstuvi "Ausmeņa kebabu" Nikodema Rancāna iela 41.

Zirgu sēta, mini zoodārzs, muzejs

Izairējot caur Rēzeknes pilsētu un papeldot garām Greiveļiem (te pieejamas naktsmājas "Olūteņi", mājdzīvnieki gan šajā naktsmītnē nav atļauti), vēl pāris kilometrus slīdot Lubāna virzienā, upes kreisajā pusē bieži vien iespējams redzēt pasakaini skaistu skatu - kā zirgi pašā upes malā ganās. Te atrodas zirgu sēta "Untumi". Jūs varat vienkārši sasveicināties ar staltajiem dzīvniekiem, bet varat arī (iepriekš saskaņojot ar "Untumu" saimniekiem) droši kāpt krastā un iepazīties ar zirgiem tuvāk. Tie ir draudzīgi un ārkārtīgi ziņkārīgi. Zirgu sētā iespējams arī doties izjādē vai braukt zirgu pajūgā, te ir iespēja arī mācīties pie profesionāla jāšanas instruktora, kā arī saņemt reitterapiju- ārstēšanas metodi, kurā izmanto speciāli trenētus zirgus. "Untumos" pieejama labiekārtota piknika vieta.

Ja ar zirgiem nav gana, pāris līkumus uz priekšu upes labajā krastā atrodas Mini zoo "Rozīte", kur iespējams apskatīt eksotisko putnu un pundurdzīvnieku privāto kolekciju. Iespēja aplūkot saimnieka būvētas vējdzirnavas un arī iezvanīt no vara un sudraba sakausējuma veidotus zvanus – lai būtu nauda! Te pieejama arī piknika vieta un bērnu spēļu laukums. Apmeklējums iepriekš jāpiesaka. Viesus gaida ekskursijā katru dienu no plkst. 10.00 līdz plkst.16.00.

Dodoties tālāk pa upi labu gabalu uz priekšu, nokļūsiet pie apdzīvotās vietas Sakstagals, kas izveidojusies pie 1901. gadā atklātās dzelzceļa līnijas Ventspils—Maskava, kur vēlāk ierīkota Sakstagala dzelzceļa stacija. Sakstagalā atrodas pagasta pārvalde, Jāņa Klīdzēja pamatskola (Civkoros), un Franča Trasuna muzejs "Kolnasāta". Muzejā iespējams iepazīties ar izcilā latgalieša, garīdznieka Franča Trasuna dzīves gājumu un Latgales zemnieku sētas kultūrvidi – dzīvojamo māju, mūra kūti, pirti, klēti, ābeļdārzu, liepu aleju, gleznainajiem dīķiem, krucifiksu un aku. Apmeklētāji var izmantot ugunskura vietu. Interesenti var iepazīties ar unikāliem krājuma priekšmetiem: dzimtas relikvijām – traukiem, darbojošos patafonu; 19.gs. pūra lādi un Latgales plecu lakatu kolekciju u.c. Vairākus kilometrus uz priekšu upe plūst gar karjeriem un atpūtas kompleksu "Pērtnieki". Te atrodas zivjaudzētava, zivju pārstrādes cehs, peldvieta, kempinga vieta, kempinga mājiņas un viesu māja "Zaļā sēta".

Purva taka, senie mūzikas instrumenti, zvejnieku sēta

Jau pie paša Lubāna ezera (aiz Orenīšu dīķiem kreisajā pusē) atrodas skaistā "Latvijas Valsts mežu" Teirumnīku purva taka. Tā ir ap 800 m gara laipu taka, kas tūristus iepazīstina ar augstā purva ainavu, Teirumnīku ezeru un purva augu valsti. Te iespējams ieraudzīt Latvijas indīgāko augu - velna rutku -, fascinējošo kukaiņēdāj augu - raseni -, dzirdēt dzērvju dziesmas, rudens pusē saēsties dzērvenes un vienkārši aizmirsties dabas skaistuma un smaržu apreibinātiem. Teirumnīku purva laipu taka nav lokveida – tas nozīmē, ka gājiena sākumpunktā var atgriezties, ejot atpakaļ pa laipu vai arī pa meža ceļu, kas met loku gar purva malu. Taka ved garām staignajam Teirumnīku ezera krastam, kur iekārtota atpūtas vieta. Īpaši tīrs un mīksts ūdens veselīgai peldei! Pa Teirumnieku purva laipām, mežu, purvu, pa Lubāna ezera apkārtni iespējams organizēt pārgājienus sertificētas vides gides Annas Macānes pavadībā. Netālu no Orenīšu dīķiem (labajā pusē) atrodas Gaigalavas ciems, kur iespējams apmeklēt Gaigalavas Seno mūzikas instrumentu muzeju.

Tālāk uz priekšu - pie Rēzeknes upes ietekas Lubāna ezerā starp dīķiem atrodas Īdeņas sala. Senajos rakstos Iudiņu (Ūdeņu) ciems minēts kā vienīgais zvejniekciems, kas neatrodas pie jūras. Tas izvietojies uz paugura un paceļas pāri plašajam Lubāna līdzenumam, tāpēc no šejienes paveras lielisks skats uz ezeru, sevišķi saulrietā.

Ir saglabājusies vēsturiskā salas apbūve – mājas izvietojušās nevis gar ceļa malām, bet gan stāvajā ezera krastā, jo satiksmei un zvejai galvenokārt tika izmantotas laivas. Vecajām zvejnieku mājām uz ezera pusi nav logu, lai lielie vēji neizpūš siltumu. Visur žāvējas zvejas tīkli, jo Īdeņas vīri iet zvejā un svaigu zivju te nekad netrūkst. Ja vēlies doties zvejā Lubāna ezerā un baudīt īstu zvejnieku maltīti, ko pavada aizraujoši zvejnieku/makšķernieku stāsti, noteikti sazinies ar slaveno Īdeņas Jāni zvejnieku sētā "Zvejnieki". Maltītē dabūsi Lubāna ezera zivis un smaržīgu zivju zupu. Krāšņus saulrietus Lubāna ezerā un latgaliski kolorītus saimnieka stāstus par dzīvi.  Putnu vērošanu, ogošanu, sēņošanu un šeit kūpināto ilgi neaizmirstamo, gardo zivju smaržu un garšu. Saimniecība ir Eiropas kulinārā mantojuma tīkla dalībniece.

Tiem, kas vēlas nodoties putnu vērošanas un ūdens sporta priekiem, noteikti iesakām apmesties modernajā ūdens tūrisma attīstības centrā "Bāka". Te pieejamas fantastiskas naktsmājas, dažādā veida ūdens tūrisma un sporta inventārs, kā arī neaizmirstams skats uz Lubāna ezera plašumiem.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti