Umanovska: Zaļās sinagogas atjaunošana svarīga arī saistībā ar ebreju īpašumu restitūciju

Zaļās sigagogas atklāšanas pasākumā Rēzeknē, uzrunājot prāvo sanākušo cilvēku loku, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes izpilddirektore Gita Umanovska norādīja, ka padomei sinagogu atjaunošanas process ir svarīgs arī ebreju īpašumu restitūcijas procesa kontekstā.

Jau vēstīts, ka Rēzeknē pēc vērienīgiem restaurācijas darbiem apmeklētājiem atklāts viens no vēsturiski nozīmīgākajiem pilsētas kultūras pieminekļiem - Zaļā sinagoga - vienīgā koka sinagoga Latvijā, kas gandrīz bez būtiskiem pārveidojumiem saglabājusies līdz mūsdienām.

Pēc 25 gadu pārtraukuma uz kopīgām lūgšanām te atkal varēs pulcēties ebreju vīrieši, tāpat te izveidota Ebreju kultūras mantojuma virtuālā ekspozīcija un plānots arī Koka arhitektūras centrs.

“Ar šo restaurāciju, ir atgūts gan dievnams – sinagoga, kurā tagad var notikt lūgšanas, gan  kultūras centrs, gan tūrisma centrs,” pēc vērienīgiem restaurācijas darbiem  aizvadītajā piektdienā Rēzeknes vēsturiskajā centrā, Izraēlas un Krāslavas ielas krustojumā, atklājot Zaļo sinagogu, sanākušo prāvo pilsētnieku un pilsētas viesu pulku uzrunāja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes izpilddirektore Gita Umanovska. 

“Mums, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei, tas ir vēl jo savarīgāk, jo pašlaik notiek arī ebreju īpašumu restitūcijas process,” uzsvēra Umanovska.

No kopumā 13 Rēzeknē savulaik bijušajām sinagogām, šī 1845.gadā celtā Zaļā sinagoga ir vienīgā, kas saglabājusies līdz mūsu dienām. Un tas aizvadītā gadsimta kara apstākļos bija brīnumaini, pauž Rēzeknes Ebreju kopienas priekšsēdētājs Ļevs Suhobokovs. Šobrīd Rēzeknes Zaļā sinagoga ir ne vien viens no vēsturiski nozīmīgākajiem pilsētas kultūras pieminekļiem, bet arī vecākā koka sinagoga Latvijā.

Tā kā Rēzeknes ebreju kopiena aizvadītā gadsimta 90.gados saruka līdz 50-60 cilvēkiem un sinagogu vairs nebija iespēju pienācīgi uzturēt, daudzus gadus tā atradās kritiskā stāvoklī, tādēļ Rēzeknes ebreju kopienas pārstāvis ir gandarīts par radušos iespēju, ieguldot Eiropas fondu un valsts budžeta līdzekļus vairāk kā 700 tūkstošus eiro apmērā, sinagogu atjaunot sākotnējā izskatā, dodot iespēju arī līdzcilvēkiem iepazīt ebreju kultūru un vēsturi.

Darbs pie Rēzeknes Zaļās sinagogas ir viens no pirmajiem sinagogu restaurācijas projektiem Latvijā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, atklāj Muzeja “Ebreji Latvijā” direktors Iļja Ļenskis -  “tas ir svarīgi, ka tad, kad mēs runājam par Eiropas fondu apgūšanu, mēs runājam ne tikai par lauksaimniecību vai ražošanu, bet arī par kultūras pieminekļiem".

Rēzeknes Zaļās sinagogas otrā stāva galerijā jau šobrīd izvietota virtuāla ekspozīcija par ebreju kultūras mantojumu, lūgšanu namu padarot par jaunu tūrisma objektu pilsētā.

Bet jau tuvākajā laikā restaurācijas darbi tiks nobeigti arī Ludzas Lielajā sinagogā.

Projekts "Rēzeknes Zaļās sinagogas restaurācija, iekļaujot koka arhitektūras mantojuma centra un ekspozīcijas par ebreju kultūras mantojuma izveidi" līdzfinansēts no Eiropas ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas "Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana". Tā kopējie pārsniedz  711 000 eiro, no kuriem 95% ir atbalsta summa (85% - EEZ finanšu instruments, 15% - valsts budžeta līdzfinansējums), bet 5% - līdzfinansējuma saņēmēja finansējums.

Apmeklētājiem Zaļā sinagoga būs pieejama arī sestdien, 23. janvārī no plkst.11.00 līdz 15.00.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti