Latvijā
Atzīmējot Latvijas 20. gadadienu kopš iestāšanās Eiropas Savienībā, Rīgā un citviet Latvijā noritēja dažādi pasākumi. Iespēja vērot koncertus, izstādes, pilsētas vides mākslas objektus, kā arī doties gājienā ar lielāko Eiropas Savienības karogu Latvijā. Tikmēr Rīgas ielās sastaptie iedzīvotāji Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai lielākoties atzina, ka dalību Eiropas Savienībā saredz kā ieguvumu Latvijai, taču izskanēja arī pa kritiskākam vārdam.
Ar mērķi vērst uzmanību uz to, cik ļoti Rīgā nepieciešama droša veloinfrastruktūra, kas piemērota ikvienam – arī bērniem un senioriem – vairāki simti velobraucēju šodien piedalījās gadskārtējā braucienā pa galvaspilsētas centru ar nosaukumu "Kritiskā masa". Pasākums Rīgā notiek katru gadu, un riteņbraucēji atzina, ka diemžēl infrastruktūra tiek uzlabota lēni, kā arī citu ceļu satiksmes dalībnieku attieksme ne vienmēr ir saprotoša.
"Ar dzidru skatu Eiropā" – šādu akciju pirms 20 gadiem, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, Kuldīgā rīkoja jauniešu teātris "Focus". Viņi izgāja ielās un tīrīja logus. Tieši šādu pat akciju ar tiem pašiem cilvēkiem Kuldīgā varēja sastapt arī šodien. Viņi atzina – ir daudz padarīts, bet daudz arī vēl darāmā, tāpēc skatam ir jābūt dzidram.
Atzīmējot 20. gadadienu kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), Rīgas pilī trešdien, 1. maija rītā, piedaloties valsts augstākajām amatpersonām, notika svinīgā godasardzes ceremonija un ES karoga pacelšana Svētā Gara tornī, informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Labklājības pieaugums, lielākas investīcijas un drošība – tie ir galvenie ieguvumi no Latvijas iestājas Eiropas Savienībā (ES). Ekonomisti un banku analītiķi uzskata – ieguvumu ir daudz vairāk nekā zaudējumu. Par galveno prioritāti nākamajā attīstības posmā kļūs drošība un tai, visticamāk, tiks pakārtoti tautsaimniecības uzdevumi un mērķi. Taču ekonomistu ieskatā nepieciešama valsts attīstības vīzija, kas ļautu skaidrāk redzēt, kurp virzāmies.
Trešdien, 1. maijā, aprit 20 gadi kopš Latvijas un vēl deviņu valstu pievienošanās Eiropas Savienībai (ES). Viens no cilvēkiem, kas Latvijas Ārlietu ministrijā ir strādājis gandrīz no pašiem pirmsākumiem un ir piedalījies arī Latvijas iestāšanās sarunās ES, ir valsts pašreizējā pastāvīgā pārstāve šajā organizācijā, vēstniece Lelde Līce-Līcīte, kas Latvijas dalībā ES kā vienu no būtiskākajām lietām izcēla to, ka Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas Briselē sāka runāt par cīņu pret dezinformāciju.
Latvijai, Lietuvai un Igaunijai 2004. gada 1. maijā pievienojoties Eiropas Savienībai (ES), iezīmējās triumfāla atgriešanās mūsu likumīgajā, vēsturiskajā vietā kā ES locekļiem. Dalība ES un NATO kardināli mainīja ģeopolitisko ainavu un noteica Baltijas valstu nākotni, – tā trešdien, 1. maijā, atzīmējot 20. gadadienu kopš iestāšanās ES, kopīgajā paziņojumā norādīja Baltijas valstu prezidenti Edgars Rinkēvičs, Gitans Nausēda un Alars Kariss.
Saeimai skatot grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, valdības koalīcijā ietilpstošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) varētu piedāvāt izmaiņas arī citu pašvaldību administratīvi teritoriālajā iedalījumā, izriet no Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) paustā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "1:1".
Valdība nule apstiprinājusi Veselības ministrijas informatīvo ziņojumu par "Slimnīcu tīkla attīstību", kas paredz vairākas nozīmīgas izmaiņas. Viena no tām – slimnīcas saņems tā saukto digitalizācijas maksājumu. Tas domāts, lai pilnīgi visas slimnīcas beidzot sāktu pilnvērtīgi ievadīt informāciju par pacientiem vienotā sistēmā elektroniski. Un tieši par šo jautājumu šodien valdībā izcēlās karstas diskusijas.
Nolūkā padarīt elektrisko braucamrīku lietotāju un kājāmgājēju sadzīvošanu kaut cik saticīgāku, no 1. maija Rīgā stājas spēkā jauni noteikumi, kas paredz gan jaunus ātruma ierobežojumus, gan speciālas zonas elektrisko skrejriteņu novietošanai. Tikmēr saasinās konkurence koplietošanas braucamrīku operatoru vidū. Viens no uzņēmējiem tiek vainots konkurences kropļošanā, sev par labu interpretējot likuma normas.
Materiālu, kas pēc taustes atgādina ādu, bet smaržo pēc meža, no priežu mizām veido latviešu dizainere Sarmīte Poļakova. Viņas darbs guvis atzinību jau daudzviet pasaulē, jo arvien pieprasītāki kļūst ilgtspējīgi materiāli.
Izmantojot sociālo platformu kā aizsegu, kāds vīrietis Vidzemē sazinājies un veicis seksuāla rakstura darbības ar nepilngadīgu meiteni. 1985. gadā dzimušais vīrietis pērn decembrī iznāca no cietuma, kur atradās pusotru gadu par līdzīgu noziegumu. Pagāja tikai pāris mēneši, kad šī persona atkal ir aizturēta. Policija lēš, ka šī persona pēc izmeklēšanas atkal nonāks cietumā.
No otrdienas, 30. aprīļa, Rīgā, iepretim valdības ēkai, apskatāma karikatūrista Gata Šļūkas izstāde par mītiem, stereotipiem un maldīgiem uzskatiem, kas radušies sabiedrībā par Eiropas Savienību un NATO. Izstādē apskatāmas 10 visizplatītākās nepatiesības, lai ikviens varētu novērtēt Eiropas Savienības un NATO lomu un ieguldījumu kopīgo vērtību stiprināšanā.
Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā otrdien sākts semināru cikls "Drosmīgi par demenci", lai sniegtu atbalstu demences pacientu radiem un aprūpētājiem, veicinātu pacientu iekļaušanu sabiedrībā un izglītotu sabiedrību par diagnozi. Pērn, rīkojot seminārus par psihisko veselību, demences temats cilvēkus interesēja visvairāk. Turklāt Latvijā trūkst atbalsta gan slimības pacientiem, gan viņu aprūpētājiem.
Kompensējamo zāļu saraksts papildināts ar jauniem inovatīviem medikamentiem onkoloģijas un hematoonkoloģijas diagnožu ārstēšanai un jauniem medikamentiem psihiatrisko slimību ārstēšanai, informēja Veselības ministrijā.
Rēzeknes novada pašvaldībā deklarētie iedzīvotāji aicināti piedalīties aptaujā, kuras mērķis bija apzināt iedzīvotāju nostāju par 2029. gadā gaidāmo Rēzeknes novada un Rēzeknes valstspilsētas pašvaldību apvienošanu, ko paredz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma normas. Aptaujā savu viedokli izteica nepilni 2500 respondentu, un lielākā daļa aptaujāto bija pret pašvaldību apvienošanu. Arī abu pašvaldību vadībai vienprātības par apvienošanu šobrīd nav – pilsētas vadība uzskata, ka apvienošanās ir neizbēgama un tā būs izdevīgāka abām pusēm, savukārt novada pašvaldība tam kategoriski nepiekrīt.
Valdība otrdien, 30. aprīlī, atbalstīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pretgaisa aizsardzības lielgabalu, taktiskās bezpilota novērošanas sistēmas, kā arī citu būtisku materiāli tehnisko līdzekļu nodošanu Ukrainas bruņotajiem spēkiem, paziņojusi premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").
Ārpusģimenes aprūpē esošie bērni pēc pilngadības sasniegšanas varēs saņemt papildu atbalstu, to paredz valdībā otrdien pieņemtie noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās, informēja Labklājības ministrijā (LM).
Pašvaldībām būs pieejami 34,8 miljoni eiro no Eiropas Savienības fondiem infrastruktūru izbūvēšanai un atjaunošanai, lai novērstu plūdu riskus, mazinātu applūšanu un krasta eroziju, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).
Otrdien, 30. aprīlī, iecelti sešu jauno Latvijas Universitātes (LU) fakultāšu dekāna pienākumu izpildītāji. Tas noticis saskaņā ar 22. aprīlī pieņemto LU Padomes lēmumu par LU rektora profesora Gundara Bērziņa ierosinātajiem grozījumiem LU iekšējās konsolidācijas plānā, informēja LU.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
