Latvijā
Ar piketu pie Ministru kabineta vakardien un pēc tam centieniem iekļūt valdības ēkā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) tomēr izdevās panākt, ka viņus uzaicina uz sarunām. Tāpat izdevies panākt vairākas izmaiņas, un nozares ministrija piedāvāto darba slodzes modeli koriģēs. Tiesa, šogad septembrī ministrija pedagogu slodzes vēl nevarot sabalansēt, jo tam nepietiekot naudas.
Reģionos donoru kustība vēl ir jāattīsta, atzīst Asinsdonoru centrā, bet visaktīvākie ziedotāji ārpus Rīgas ir Zemgalē un Latgalē. Ārpus galvaspilsētas cilvēki ir atsaucīgi un Donoru centra darbinieki tur tiek īpaši gaidīti. Biežāk ziedo sievietes, un vidējais donora vecums ir 35–40 gadi. Speciālisti atzīst, ka aktīvāk jāiesaistās jauniešiem.
Satraukuma pilnus zvanus no skolu direktoriem trešdien, 22. maijā, saņēma Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Sākoties 9. klašu centralizēto eksāmenu sesijai, bija vērojamas tehniskas ķibeles. Saistībā ar sistēmas pārslodzi šorīt kavēta piekļuve angļu valodas eksāmena klausīšanās daļas materiāliem.
Cietsirdīga izturēšanās pret mājdzīvniekiem un viņu labturības noteikumu pārkāpšana sāk kļūt par ikdienu, trauksmi ceļ Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Šomēnes no lauku saimniecības Augšdaugavas novada Demenes pagastā izņemti vairāki desmiti mājas mīluļu. Sētā bija antisanitāri apstākļi, dzīvnieki slimoja un nesaņēma vajadzīgo palīdzību. Atrasti arī mazu kaķēnu līķi.
Trešdien, 22. maijā, no Rīgas uz vienu no karstajiem frontes punktiem Ukrainā ceļā devās četras kāpurķēžu amfībijas visurgājēji. Tās ir vienas no pieprasītākajām tehnikas vienībām. Kāpurķēžu visurgājējiem ir plašas lietojuma iespējas, taču šodien nosūtītie, visticamāk, tiks izmantoti ievainoto ukraiņu karavīru izvešanai no frontes nulles līnijas.
Saeimā domas dalās, vai ceturtdien pirmajā lasījumā Rēzeknes domes atlaišanas likumprojekts atbalstāms vai noraidāms nepietiekamas juridiskās argumentācijas un nelabvēlīgas tiesvedības dēļ. Daļa Saeimas deputātu galīgo lēmumu pieņemšot tikai sēdes dienā vai pat sēdes laikā. Vienprātības nav arī koalīciju veidojošo partiju vidū. Taču balsis vismaz pirmajā lasījumā Rēzeknes domes atlaišanas likumprojektam būs, jo to atbalstīt lēmusi opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" frakcija.
Ludzas novada pašvaldība ar nākamo mācību gadu plāno likvidēt novadā pēdējo lauku vidusskolu – Ciblas vidusskolu, atstājot te tikai pamatskolas klases. Gan skolas vadība, gan skolēnu vecāki atzīst, ka nākotnē vidusskolas posms skolā nevarēs pastāvēt skolēnu trūkuma dēļ, taču tajā pašā laikā vēršas pašvaldībā ar ierosinājumu ļaut pabeigt vidusskolu tiem deviņiem skolēniem, kuri šogad mācās 10. un 11 klasē. Uz to uzstāj arī paši skolēni.
Par Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) rektori trešdien, 22. maijā, trešajā kārtā ievēlēta līdzšinējā universitātes prorektore un Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātes profesore Irina Arhipova. Trešajā vēlēšanu kārtā Arhipova saņēma 104 balsis, kas ir Konventa balsu absolūtais vairākums.
Kāds tiešsaistes iepirkšanās uzņēmums piedzīvojis naidīgu komentāru vilni, kas izrādās organizēta aktivitāte kādā jauniešu grupā internetā. Organizētājs noliedza, ka aicina jauniešus rakstīt naidīgus komentārus un lamu vārdus. Tikmēr Drošāka interneta centrā uzsver vārda brīvības robežas un atbildību.
Saistībā ar divu dzīvojamo māju ugunsgrēkiem 9. maijā Rīgā, Grīziņkalnā, uzsākti divi kriminālprocesi un apcietināts 1999. gadā dzimis vīrietis, informēja Valsts policija (VP).
Veicot iesniegto dokumentu pārbaudi personām, kuras vēlas veikt pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili vai taksometru, VSIA "Autotransporta direkcija" (ATD) laika posmā no 2021. gada oktobra līdz 2024. gada maijam ir konstatējusi 79 valsts valodas zināšanas apliecinošo dokumentu viltojumus. Par minētajiem faktiem ATD ir vērsusies Valsts policijā, un ir ierosinātas krimināllietas.
Eiropas Parlamenta vēlēšanās kandidējošās partijas un to apvienības kopš priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākuma 10. februārī līdz 21. maijam kopumā noslēgušas līgumus par limitētajiem aģitācijas izdevumiem – kopsummā par 1,886 miljoniem eiro, informēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).
Tiesa turpina iztiesāt krimināllietu pret uzņēmēju, bijušo Rīgas domes deputātu Juri Žuravļovu par publisku aicinājumu vērsties pret Latvijas neatkarību, proti, radio pārraidē paustu lūgumu Krievijas režīma līderim Vladimiram Putinam okupēt Latviju. Apsūdzētais apgalvo, ka neko tādu neesot teicis.
Šī gada 1. janvārī visām Latvijas pašvaldībām savā civilās aizsardzības plānā bija jāiekļauj sadaļa par darbību militāra iebrukuma vai kara gadījumā. Lielākā daļa kopā ar Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem jau ir izstrādājušas visaptverošu plānu, kas ietver jautājumus par, piemēram, valsts apdraudējumu, sabiedrisko nekārtību, terora aktiem vai militāriem iebrukumiem un karu.