Bruņojušies ar diktofoniem, fotoaparātiem un video kamerām, pētnieki Viļakas, Baltinavas un Balvu novada pagastos no vietējiem iedzīvotājiem ievāc visdažādāko tradicionālās kultūras materiālu – dziedājumus, ermoņikas spēli, stāstus, nostāstus, pasakas un tradīcijas.
Iemūžinās arī vietējo instrumentu spēli
Apzvanot vietējos ermoņiku spēlētājus un tradicionālās kultūras kopējus Viļakas novada Medņevā, vietējā kultūras namā pie kultūras darbinieces Skaidrītes Šaicānes iesākusies vairāku dienu LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves zinātniskā ekspedīcija.
Tās laikā vairākas pētnieku grupas kopumā 15 cilvēku sastāvā līdz pat 26.augustam apbraukās tuvāko pagastu iedzīvotājus, apzinot vietējās tradīcijas, stāstus, pasakas, dziesmas un iemūžinot arī vietējo instrumentu spēli.
"Skaidrīte ir tā, kas Medņevā organizē ermoņiku svētkus. Mēs apvaicājāmies, kuri tie cilvēki ir, pie kuriem var aizbraukt, ierakstīt un parunāt," stāsta LU Literatūras folkloras un mākslas institūta pētnieks Aigars Lielbārdis, kurš kopā ar kolēģiem svētdien, 21.augustā, izzinās vietējo Medņevas savdabīgo un bagāto tradicionālo kultūru.
"Kurš zina kādas tradīcijas, piemēram, par vārdotājiem, kādas laika zīmes - mums interesē viss, tāpat arī vietējā valoda un izloksne," atzina Lielbārdis.
Pētnieks: Latvijas malās – vairāk vērtību
Folkloras pētnieks Aigars Lielbārdis, kuram pašam šī puse ir dzimtā un arī līdzīgās ekspedīcijās šeit viņš bijis vairākkārt, atzīst – Ziemeļlatgale ir bagāta un savdabīga tradicionālās kultūras glabātuve. Tāpēc, tur atgriežoties, vienmēr var uzzināt atkal ko jaunu.
"Latvijas malas, kā, piemēram, Ziemeļlatgale, Dienvidkurzeme vai suitu puse, tās glabā vairāk tradicionālo kultūras vērtību. Tās te ir izdevies vairāk saglabāt, tāpēc mēs vairāk izvēlējāmies šo pusi.
Mums, Latviešu folkloras krātuvei, pēc ilgiem laikiem tā ir arī atgriešanās pie tādas lielas un plašākas ekspedīcijas," teica Lielbārdis.
Šādas līdzīgas zinātniskas ekspedīcijas folkloras materiālu vākšanai veiktas jau pirmskara periodā. Ik vasaru tās rīkotas arī padomju laikos un aizvadītā gadsimta 90. gados. Pēdējās Latviešu folkloras krātuves ekspedīcijas pirms desmit gadiem norisušas Barkavā, Aizputē un Sibīrijas latviešu ciemos.
Šajās dienās folkloristi ekspedīcijā tuvāk cer iepazīt šo Ziemaļlatgales pusi, vietējos ļaudis un viņu folkloras mantojumu. Vēlāk šo materiālu zinātniskos nolūkos izmantos ne vien pētnieki, bet tas būs pieejams arī plašākai sabiedrībai interneta vietnē garamantas.lv.
