Sākotnēji iecerēto Medicīnas, dabaszinātņu, matemātikas un datorikas fakultāti sadalīs divās – Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātē un Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātē. Nemainīgs paliek konsolidācijas lēmums par Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes, Humanitāro zinātņu fakultātes, Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes un Juridiskās fakultātes izveidi.
"Analizējot starptautisko praksi un uzklausot nozaru ekspertu viedokli, LU vadība medicīnas un dabas zinātņu jomās rosināja veidot divas fakultātes – Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāti un Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāti, lai nodrošinātu LU attīstībai nozīmīgu zinātņu nozaru izaugsmi un konkurētspēju gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī," skaidroja LU rektors Gundars Bērziņš.
"Konsolidācijas procesā ir svarīgi ņemt vērā vairākus nozīmīgus kritērijus – jaunveidojamo fakultāšu apjomu, realizēto studiju programmu skaitu un specifiku, piemēram, vai fakultāte realizē programmas reglamentētās profesijās, kā arī to budžetu un biznesa modeli," turpināja Bērziņš.
LU Padome ir lēmusi, ka Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāti veidos līdzšinējā Bioloģijas fakultāte, Ķīmijas fakultāte, Medicīnas fakultāte, Mikrobioloģijas un biotehnoloģiju institūts, Bioloģijas institūts, Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts.
Savukārt Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāti – Datorikas fakultāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Ķīmiskās fizikas institūts, Astronomijas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts, Fizikas institūts, Starpnozaru izglītības inovāciju centrs, Dabas resursu izpētes centrs.
LU Padomes lēmums ir nākamais solis LU jaunās struktūras pilnveidē. Jau pērn, pieņemot lēmumu par izmaiņām LU struktūrā, Padome paredzēja iespēju jaunajam rektoram piedāvāt savu redzējumu.
Bērziņš un viņa komanda LU Padomi iepazīstināja ar padziļinātu situācijas un risku analīzi, kas kalpoja par pamatu Padomes lēmumam nodalīt medicīnas jomu, tajā integrējot arī divus spēcīgus zinātniskos institūtus, kuru pētniecība cieši saistīta ar Latvijas vadošajām slimnīcām.
Savā pamatojumā LU vadība balstījusies starptautiskā zinātniskā novērtējuma rezultātos, kā arī līdzšinējos fakultāšu darbības rādītājos.
"LU Padome atbalstījusi Bērziņa pieeju sekot starptautiskās akadēmiskās vides tradīcijai izdalīt medicīnas un dzīvības zinātņu virzienu, pozicionējot medicīnas un dzīvības zinātņu studijas kā klasiskā tipa universitātes mugurkaulu un vizītkarti," LU Padomes lēmumu skaidroja tās priekšsēdētājs Mārcis Auziņš.
LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātē ietilps Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, Sociālo zinātņu fakultāte, Eiropas un sabiedrības attīstības studiju akadēmiskais centrs.
LU Humanitāro zinātņu fakultātē ietilps Humanitāro zinātņu fakultāte, Vēstures un filozofijas fakultāte, Teoloģijas fakultāte, Filozofijas un socioloģijas institūts, Latvijas Vēstures institūts, Latviešu valodas institūts, Starptautiskais Indijas studiju institūts un Lībiešu institūts.
LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte būs mainīts līdzšinējās LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes nosaukums, savukārt LU Juridiskā fakultāte saglabās līdzšinējo identitāti, turpinot sagatavot nozares profesionāļus un saglabājot savu identitāti nozares ilgtspējas nodrošināšanā.
